Par Līču-Lanģu taku, iespējams, jau esi dzirdējis. Bet neesi drošs vai ir vērts uz turieni doties? Tad nu šeit būs mana atsauksme par Līču – Lanģu klintīm. Kas patika, kas pārsteidza un kā pašus iespaidīgākos atsegumus mēs gandrīz palaidām garām, jo ceļa zīmes (bet varbūt viltīgie meža gari) mūs apmānija.
Atrašanās vieta: Līču Lanģu klintis. Bet pašu taciņas sākumu vieglāk atrast ierakstot Waze Līču Lanģu klinšu taka.
Izmaksas: bezmaksas
Pieejamība: Uzreiz teikšu, ka nāksies kāpt pa augstām trepēm, rāpties pāri kokiem un pievarēt citus pārbaudījumus. Daudziem tas ir piedzīvojums, bet cilvēkiem ar ierobežotām kustībām vai traumām, kā arī ar bērnu ratiņiem Līču – Lanģu taka nebūs piemērota.
Ja pārgājienu zābaki uzvilkti un dzeramā ūdens pudele somā iepakota, sāksim ar uzdevumu, kas mums sagādāja vislielākās grūtības – Līču-Lanģu klinšu takas atrašanu.
Kā atrast Līču-Lanģu klintis un nepalaist garām grandiozākos atsegumus
Lode – pirmā pietura ceļā uz Līču – Lanģu klintīm
Lai nokļūtu līdz Līču – Lanģu klintīm ir jādodas gar Lodes māla karjeru. To atradām ļoti viegli. Pats karjērs ir diezgan iespaidīgs, tāda kā plaša, orandži pelēka ieleja ar stāvām malām. Tā varētu izskatīties kosmosā uz kādas attālākas planētas.
Pirmās klintis Līču – Lanģu takā
Arī pirmās klintis ar tādām kā pusapaļām iedobēm / arkām atradām bez problēmām. Bet pie tām mūs noķēra vadātājs. Man liekas, ka tas viltnieks tur tā vien sēž un gaida, kad kāds nāks garām, jo mēs nebijām vienīgie, kas tajā dienā krita viņa nagos.
Šoreiz vadātājs izmantoja nedaudz neskaidras norādes, kas aizveda mūs nepareizi – izmetām loku pa mežu, kur nebija nevienas klints un atgriezāmies sākuma punktā. Dūša bija papēžos. Jau sākām domāt, ka varbūt Līču – Lanģu taka nav nemaz tik grandioza, kā stāsta atsauksmēs. Tev droši vien arī ir pāris reizes gadījies uzķerties uz bildēm, kas vienkārši uzņemtas īstajos lenķos, vai ne?
Cilvēki, kas gāja pa to pašu taku aiz mums arī rauca pieres. Citi safočējās pie pirmajām klintīm un devās atpakaļ. Bet labi ka mēs nemetām plinti krūmos. Pirmās klintis un māla karjers, protams, arī bija skaisti, bet, mēs būtu palaidušu garām iespaidīgāko daļu!
Papētījām karti un nolēmām mēģināt vēlreiz. Šoreiz veiksmīgi.
Tātad…
Dienas mācība
Kad esi nonācis lejā pie pirmās klints ( tās ar pusapaļajām iedobēm) un stāvi ar muguru pret šo klinti, ir jāiet vai nu pa mazo taciņu labajā pusē, vai mazo taciņu kreisajā pusē.
Ja Līču – Lanģu klinšu takā iesi pa labi no pirmās klints nonāksi pie iegrebtā “S” burta
Par šo vien gribētos Līču – Lanģu klintīm dot atsauksmi 5 no 5.
Manā subjektīvajā viedoklī šis bija skaistākais klints atsegums Līču – Lanģu takā, jo tā izliekumiem un iedobēm ir tādas… noapaļotas, plūstošas formas. Kopā ar klints raibo krāsojumu un sūnām veidojas interesants raksts.
Kreisajā malā tuvāk augšai ir tāds kā rūķīšu lodziņš – neliela alas iedobe. Plus šis atsegums ir fotogēnisks, jo ir īstajā izmērā, lai to ērti ietilpinātu kadrā. Īpaši uzmanību piesaistīja klints augšējajā daļā iegrebtais dekoratīvais “S” burts uz tāda kā vairoga.
Šo klinti var apskatīt vispirms un tad doties pa otru taku, kas ir pa kreisi no pirmās klints.
Ja Līču- Lanģu takā iesi pa kreisi no pirmās klints – atradīsi klinšu sienu
Baumas ir patiesas, Līču – Lanģu takā ir klinšu atsegumi, kas slejas līdz pat 30m augstumam.
Sākumā var rasties iespaids, ka taka nevedīs pie meklētā, jo klintis no tāluma slēpj koki, bet šis pirmais iespaids ir maldinošs! Droši vien, ka tas pats vadātājs mēģina likt lietā savas pēdējās viltības.
Bet tu tikai dodies uz priekšu pa taku kreisajā pusē no pirmās klints un pēc brīža skatam paversies milzīgi augsta klinšu atsegumu siena kura Tevi pavadīs visā takas garumā. Ļoti iespaidīgi.
Sekojot šai klinšu sienai, var redzēt gan to, kā vietām no klints sūcas ūdens, gan dažādus tajā ieskrāpētos uzrakstus. Viens gadu skaitlis, kas piesaistīja uzmanību bija 1937… Bet mēs spriedām, ka iespējams, tas tomēr nav īsts un kāds to ieskrāpējis vēlākos laikos, lai atstātu iespaidu. Tomēr kas zina, varbūt…
Kādā tālākā takas punktā redzamas arī lielas iedobes pie klints apakšējās malas. Sieviete, kas gāja pirms mums lielāko no tām smejoties nosauca pat par “mazo Gūtmaņa alu”.
Ļoti skaista vieta pārgājienam, tomēr jābrīdina, ka Līču – Lanģu taka ir līkumaina un kalnaina, sanāk daudz kāpelēt un pat palīst zem kāda zara.
Kopsavilkumā mana atsauksme Līču – Lanģu klintīm ir 5 no 5 piecām zvaigznēm. Pat par spīti grūtībām saprast kur tieši jāiet. Es to sauktu par vienu no iespaidīgākajām dabas apskates vietām Latvijā. Pie augstajām klinšu sienām man mute bija vaļā pārsteigumā un taka ir pa brītiņam parādīja kaut ko jaunu, kas noturēja uzmanību. Plus es to sauktu par kārtīgu pārgājienu. Kopējais garums esot ap 9 km. Mēs pamanījāmies noiet aptuveni sešus (nebijām uz ellīti).
Ko vēl apskatīt kopā ar Līču-Lanģu klintīm
Kopumā piedzīvojums ir gandrīz visai dienai, un patērē, manuprāt, diezgan daudz enerģijas, tomēr, ja pēc pārgājiena Tev vēl ir spēks, vai arī plāno vairāku dienu atpūtu Cēsu pusē šeit būs daži varianti:
Piestāj romantiskajā Kazu gravā
Atpūtas mirklis pēc kārtīga pārgājiena pie viena no skaistākajiem ūdenskritumiem
Cīrulīšu dabas takas
Mierpilna pastaiga mežā
Apslēptā pērle – Rauna
Kur lēni čukst staburags
