Viegla, mierīga pastaiga. Darbadienu vakaros bieži dodamies nelielā pastaigā, bet tā kā laika izbraukt ārpus Rīgas vai līdz kādam no moliem bieži nav (un es ticu, ka tā bieži vien ir arī daudziem citiem) – staigājam pa savām iecienītajām vietām tepat, Pārdaugavā. Man patīk mazāk industriālas vietas, tāpēc priekšroku dodu parkiem, bet dzīvojot pilsētā, no ēkām un automašīnām fonā vai, pārvietojoties no vienas vietas uz otru, diemžēl neizbēgt.
Tips: Pastaiga
Izmaksas: Bezmaksas
Pastaigu var sākt jebkurā no parkiem un, ja laika ir pavisam maz arī pabeigt tajā pašā parkā, bet tā kā parki ir salīdzinoši mazi, mēs parasti izstaigājam abus.
Zaļajs Dzegužkalns
Dzegužkalnā paveras plašs zaļš zālājs (kas tā vien vilina šeit sarīkot pikniku). Starp kokiem vijas celiņi, kas ved augšā un lejā nelielos uzkalniņos. Šeit nav grandiozu apstādījumu vai apskates objektu, bet ir mierīgi un parks ir sakopts. Pēc maniem novērojumiem šī ir populāra vieta arī sportotājiem (skrējējiem un vingrotājiem) un ģimenēm ar bērniem (ir arī rotaļu laukumiņš). Bet protams reizēm uz soliņa var manīt arī kādu, kas piesēdis “padzerties”. Parkā ir arī neliela estrāde.
Pastaiga Nordeķu parkā
Uz Nordeķu parku dodamies paskatīties uz pīlītēm dīķos, kā arī noskaidrot, vai Nordeķu muižas atjaunošanas darbi pavirzījušies uz priekšu.
Par šo muižu runājot – pirmoreiz, kad to ieraudzīju, pat neiedomājos, ka tā varētu būt ievērojams objekts, jo tobrīd ēka vēl bija pavisam bēdīgā stāvoklī, un Āgenskalnā ir daudz senu koka ēku. Ievēroju to tikai dēļ milzīgā akmens , kas atrodas tai blakus (mēģinājām izspriest, kā tik liels akmens varētu būt šeit gadījies, tā arī netikām skaidrībā). Bet, kā vēlāk uzzināju – šī koka ēka tiek uzskatīta par izcilu Baroka laika koka arhitektūras paraugu. Kaut arī ēka vēl aizvien slēpjas aiz necaurredzama žoga un nav pilnībā atjaunota, izskatās, ka tajā šobrīd notiek renovēšanas darbi, un es ļoti ceru, ka tā drīz tiks atjaunota. Bet statujas, ko no attāluma (atrodas slēgtā teritorijā) var redzēt pāri dīķim slēgtajā teritorijā, izrādās ir no 2005. gadā notikušā simpozijā “Tēlniecības desants”.
Dodoties tālāk parka sakoptajā pusē (otrā pusē gan saauguši zāles džungļi), ir plašs zaļš zālājs. Aug koki. Ir bērnu rotaļu laukumiņš un interesanti sirds formas soliņi, kuriem dīgst jaunas lapiņas. Kā arī ievērojām apļveida apstādījums, kas, šķiet, domāts ka reiz, kad tam sazaļos kuplāks lapu aizsegs, veidos mazu labirintu. Vienmēr kad eju garām pa to skraida bērni.
Kad kāds jautā par parkiem Pārdaugavā pirmie, kas nāk prātā, ir Arkādijas parks un Māras dīķis, bet, kad tie jau apskatīti un gribas izmēģināt ko citu, šie divi mazie, jaukie parki, manuprāt, sniedz iespēju vieglai, ne pārāk garai pavasara vai vasaras pastaigai.
