Pirmā daļa mūsu ceļojumam uz Igauniju – braucām uz Sāremā salu ar auto. Iepazinām dabu un apskatījām dažus vēsturiskus cilvēku veidotus apskates objektus. Romantikai – saulriets pie bākas. Lai apmierinātu piedzīvojumu kāri, kāpām ar virvi lejā no klints paskatīties uz atsegumiem no apakšas… Objekti, ko apskatījām Sāremā, bija ārā, lai varētu ieturēt distanci, un daudzi no tiem atbilst klasiskajam “ko apskatīt Sāremā” sarakstam, jo mums šis bija pirmais izbrauciens uz Sāremā, tāpēc neko vēl nebijām redzējuši. Bet baigās pamanījāmies iemaldīties arī drupās, kur skaidri rakstīts “ieeja uz pašu atbildību”, jo tās var sabrukt…. Un arī pa ceļam uz prāmi, kas no Virtsu pārcēla mūs uz Sāremā salu, piestājām pāris vietās tepat Latvijā un Igaunijā, lai izlocītu kājas un nezaudētu iedvesmu garā izbrauciena laikā. Mums viss ļoti patika un ceru, ka šis maršruts pa Sāremā noderēs arī jums.
Apskates objekti pa ceļam uz Sāremā salu maršrutā Rīga – Virtsu
Tā kā brauciens ir garš, nosēdēt grūti un Latvijā un Igaunijā tik daudz skaistu vietu, ko apskatīt, pa ceļam piestājām divos skaistos punktos izlocīt kājas. Pērnavā arī paēdām pusdienas. Ar kafejnīcām mums nedaudz gan nepaveicās, jo sakarā ar neseno situāciju vairākas, šķiet, ir aizvērušās (līdzīgi kā Rīgā), bet informācija vēl nav atjaunota internetā un sanāca aizbraukt uz vietu, kur Google vēl uzrāda, ka kafejnīca strādā, bet piebraucot redzams, ka slēgts. Tas tāds brīdinājums, no personīgās pieredzes.
Ainažu Ziemeļu mols
Pie pašas Latvijas – Igaunijas robežas garš laukakmeņu ceļš lēni iestiepjas jūrā. Abās pusēs niedrāju lauks un pēc tam, tuvojoties galam, sānos skalojas viļņi. Ļoti skaista un fotogēniska vieta. Tikai cilvēku daudz, tāpēc jāpiedomā, kā ieturēt distanci. Kā arī uz galu, kur ceļš paliek nelīdzenāks un daļa no akmeņiem kustās, jāpiedomā arī, kur liec kāju.
Pērnavas piejūras pļavas(Pärnucoastal meadow) un pilsētas govis
Mūsu Ventspils ir slavena ar savām govju skulptūrām. Bet Pērnavā, savukārt, starp pilsētu un pludmali izveidota teritorija, kur ganās “pilsētas govis”. Man likās nedaudz sirreāli – vienā pusē, gandrīz rokas stiepiena attālumā ir pludmale, kur debesis izraibina krāsaini keitborda pūķi, otrā pusē, turpat blakus pilsētas ēkas, bet vidū pļava, niedrāji un govis. Šeit izveidota arī koka pastaigu laipa un neliels skata tornis. Mūsu apmeklējuma laikā govis gan bija aizgājušas nostāk, iespējams, nogurušas no konstantās uzmanības, un tās varēja redzēt tikai kā nelielus pleķīšus tālumā, bet Miks stāstīja, ka pagājušajā reizē, kad šeit bijis pirms mēneša, govis esot bijušas gandrīz pie pašas laipas.
Prāmis uz Sāremā
Virtsu ostas atrašanās vieta kartē (lai brauktu uz Sāremu)
Kuivastu ostas atrašanās vieta kartē (Lai brauktu no Sāremas)
Cenas un kuģīšu sarakstu var apskatīt www.praamid.ee
Biju gaidījusi, ka šī būs brauciena sarežģītākā daļa, bet izrādījās pavisam vienkārši. Prāmis atiet no Virtsu ostas un dodas uz Kuivastu ostu Muhu salā, no kurienes tālāk ar auto var aizbraukt uz Sārema salu. Biļetes var iegādāties vai nu pirms brauciena, vai uz vietas ostā. Jāmaksā par auto un par katru pasažieri tajā. Kad auto novietots uz prāmja, var vai nu palikt auto (ja tā jūties drošāk), vai arī doties uz pasažieru daļu, kur pieejamas sēdvietas gan iekšā, gan ārā. Sēžot ārā, protams, paveras skaistāks skats. Uz klāja ir arī kafejnīca. Brauciens pagāja nemanot (tikai 25 minūtes).
Ko apskatīt Sāremā
Tā kā braucām uz Sāremā salu ar auto un ilgu laiku pavadījām ceļā, salā ieradāmies diezgan vēlu, sapratām, ka pirms tumsas iestāšanās daudz ko apskatīt nepagūsim, tāpēc lielāko daļu plānoto apskates objektu atstājām otrajai dienai, bet vakarā izlēmām doties noķert skaistu saulrietu.
Saulriets Serves (Sõrve) pussalā
No ārpuses bezmaksas, bet lai uzkāptu bākā ir jāiegādājas biļete – cenas un darbalaikus var atrast šeit.
Vakara romantiskā pastaiga. Sāremā bāku ir daudz, varētu būt kādas septiņas. Bet, kad izlasīju, ka Serves pussalā esot vērojami brīnišķīgi saulrieti, pati vieta esot interesanta un mūsu kempings ir aptuveni 30 minūšu brauciena attālumā, izvēlējāmies doties tieši uz šo. Citi cilvēki bieži vien izvēlas konkrēto vietu apskatīt dienā, kad iespējams uzkāpt bākā un palūkoties uz pasauli no augšas, bet ierobežotā laika dēļ mēs nolēmām paskatīties uz šo vietu tieši saulrieta krāsās, un atstāt kāpšanu kādam citam ceļojumam. Jāsaka, ka bija burvīgi! Saulrieta toņi šai vietai piestāv. Tikai jāņem līdzi siltāka jaka, jo vakarā tur ir diezgan vēss un vējains.
Maziem akmentiņiem nokaisītā pussala iestiepjas ūdenī un dažādie zemes, akmeņu un zāles toņi veido rakstus. Ja rūpīgi ieskatās tālu, tālu priekšā, var redzēt mazu zemes strēmelīti – mums bija diskusija vai tā ir Kolka vai nav. Jo Miks teica, ka esot dzirdējis, ka no šejienes varot redzēt Latviju. Pati bāka slejas 52 metru augstumā.
Pastaiga pa Kuresāres pils (Kuressaare castle) nocietinājumiem
Pils teritoriju var apskatīt bez maksas, bet ieeja muzejā pils iekšpusē ir par maksu.
Cenas un darbalaikus var atrast šeit.
Auto atstājām netālu uz vienas no ielām, kur bija atļauts stāvēt.
Mēs šeit bijām pirmdienā, kad pats muzejs ir slēgts. Ap pili slejas pamatīgi nocietinājumi un aizsarggrāvis – kā vēsta internetā atrodamā informācija, cietokšņa vecākā daļa būvēta 14. gadsimtā, bet nocietinājumi ap to atjaunoti un pārbūvēti turpmākajos gadsimtos. Pa pils vaļņiem var doties pastaigā apkārt pilij, un aplūkot to no visiem leņķiem, un meklēt to īsto, no kura uzņemt bildi. Vienā pusē ir arī nelielas, kantainas koka vējdzirnavas – viens no Sāremas simboliem.
Kāli (Kaali) meteorīta krāteris
Vai jūs kādreiz esat redzējuši īstu meteora krāteri? Es nebiju, tāpēc man šī iespēja likās visnotaļ interesanta. Reiz sen senos laikos šeit nokrita meteorīts, kas sašķēlās vairākās daļās un atstāja lielu (bildē grūti ietilpināt) caurumu, kurā tagad krājas duļķains ūdens. Bet izrādās patiesībā šeit esot vairāki krāteri, lielākais vienkārši ir vispamanāmākais, tāpēc arī vispopulārākais. Pārējos mēs nemeklējām.
Un pievērsiet uzmanību dzīvojamās zonas zīmei – tā šeit it īpaša, ar visu meteorītu. Tā tāda maza humora deva.
Ar striķi lejā pa Pangas klintīm (Panga cliff)
Iespaidīgi klinšu atsegumi. Kad piebraucām, vispirms piegājām pie klints malas un skatījāmies uz zilo ūdeni lejā – ir pamatīgs gabaliņš. Ar manu veiklības līmeni, droši vien, tik tuvu nevajadzētu iet. Bet kur tad var nokāpt lejā un paskatīties uz klinšu reljefu no apakšas? No augšas reljefu īsti labi redzēt nevar. Tomēr vadoties pēc bildēm internetā (kurās visās klintis parādītas no apakšas) skatam jābūt ļoti iespaidīgam.
Devāmies meklēt. Skaista taciņa ved pa nelielu mežiņu gar krauju, zeme tur piebirusi pilna ar čiekuriem. Vieta ir mierīga un klusa. Pastaigu izbaudījām. Tomēr vietas, kur var nokāpt lejā, kā nebija, tā nebija.
Un tad mēs ieraudzījām virvi ar iesietiem mezgliem, kas karājas lejā no klints un sapratām– taciņa lejā nenovedīs, ja gribi paskatīties uz klintīm no apakšas, būs jārāpjas pa šo!
Mikam piedzīvojums, man mazas bailītes, bet beigu beigās nebija nemaz tik grūti. Augšā pēc tam tikt, šķiet, bija vēl vieglāk. Un šeit lieliski noderēja līdzi paņemtais roku dezinfekcijas līdzeklis, kas tagad jau ir neatņemama ceļojumu somas sastāvdaļa.
Un kā balva – skats uz augstajiem, robainajiem klinšu atsegumiem, kas aizstiepjas līnijā gar jūru un lieliski sader kopā ar mazajiem akmentiņiem, kas sedz šauro zemes strēmeli starp klinti un jūru. Burvīga un ļoti fotogēniska vieta.
Māsi (Maasi) pilsdrupas – ienāc ja uzdrošinies
Kad meklējām, ko apskatīt Sāremā, šīs viduslaiku cietokšņa drupas nebija minētas lielā daļā ceļvežu, un, aizbraucot turp, es sapratu, kāpēc – pie ieejas zīme, ka vieta ir kritiskā stāvoklī, var sabrukt un ieiešana uz pašu atbildību. Bet aizliegts ieiet nav.
Protams, es nevaru jums rekomendēt iet iekšā vietā, kurai priekšā šāda zīme, bet mēs paši paraustījām plecus un nolēmām mēģināt – pavisam aizmirsta taču šī vieta nav, ja jau uzkalniņa pakājē darbojas suvenīru veikaliņš.
Nokāpjot pazemē, bijām pārsteigti. No augšas šī vieta neizskatās tik grandioza, kā tad, ja tajā ieiet iekšā. Tā ir mazliet baisa, nedaudz spocīga, it īpaši ja ņem vērā, ka tās celšana bijusi sods par sacelšanos. Bet iekšā ir ierīkota elektrība, tāpēc labi var redzēt senos mūrus un arkas, veidotas no lieliem akmens klučiem, kas nenoliedzami izraisa interesi.
Izbrauciens uz Sāremā salu arī videoformātā
Ar to arī mūsu Sāremā piedzīvojumi bija galā un šajā brīdī devāmies atpakaļ uz kuģīti – mēs devāmies tālāk uz Tallinas pusi (lasi mūsu piedzīvojumus nākamajā rakstā), bet šajā brīdī var doties arī atpakaļ uz Latviju.
Vai doties uz Sāremā ar auto bija laba doma? Lieliska! Burvīga vieta un, braucot uz Sāremā ar savu auto, ir iespējams apskatīt dažādas salas daļas, kurās izkaisīti apskates objekti. Vai ar divām dienām pietiek? It kā jā, tomēr mēs ceļojām savā ierastajā, ātrajā tempā, tāpēc, ja vēlies izbaudīt visu mierīgā garā, vai apmeklēt kādu spā, varētu vajadzēt vairāk laika. Ja mums būtu vairāk laika, mēs noteikti šeit pavadītu vēl kādu dienu.
Ko vēl apskatīt Igaunijā?
Plāno pēc Sāremas apmeklējuma doties tālāk? Rumu karjēra noslēpumi vai Viljandī miers – izvēle ir tavās rokās
Kā ceļojot kopā ar citiem nesaiet ragos?
Ceļot kopā ar citiem nav nemaz tik vienkārši
