Otrā daļa mūsu ceļojumam uz Igauniju ar auto. Vienīgais apskates objekts, kuru iepriekš bijām ieplānojuši, bija noslēpumainais Rumu karjers, bet pārējais maršruts bija improvizācija turpat uz vietas. Iekāpām īstā zemūdenē, ielīdām dziļi tumšā alā un devāmies mierīgā pastaigā pa Viljandi pilsdrupām… Brauciens izdevās lielisks! Tikai kaut ko ar laikiem īsti nebijām sarēķinājuši, un Tallinas vecpilsētas apskatei sanāca tikai 30 minūtes… Bet no kļūdām mācās (arī svešām), tāpēc pievienošu arī ieteikumus, ko es, tagad atskatoties uz braucienu, darītu citādi.
Mēs savu ceļojumu uz Igauniju bijām sākuši pirms divām dienām ar Sāremā salas iepazīšanu (lasi mūsu piedzīvojumus rakstā Ko apskatīt Sāremā salā), tāpēc startējām no kempinga Rumu karjera tuvumā, bet tikpat labi ceļojumu uz Igauniju ar auto var sākt arī no Rīgas un sekot tam pašam maršrutam.
Ko apskatīt Tallinas tuvumā un pašā Tallinā
Noslēpumi, kurus slēpj Rumu karjers (Rummu karjäär)
Maksas objekts – 4 eiro no cilvēka
Atrašanās vieta kartē
Ļoti neparasta vieta, ko apskatīt. Manas emocijas gan ir miksētas. Bet šķiet, ka šis ir īpaši populārs apskates objekts Igaunijā, tieši Latviešiem, jo šeit dzirdēju ļoti daudz latviešu valodā runājošos.
Kāpēc miksētas emocijas? Jo no vienas puses vieta ir ļoti neparasta. Ir iespēja uzkāpt augstos smilšu kalnos, kas pats par sevi ir piedzīvojums, un nebūt nav tā vieglākā nodarbe. No šiem kalniem paveras lielisks skats uz dzidri zilo ūdeni un nogrimušajām ēkām – viena pa pusei ūdenī, otra pilnībā nogrimusi, redzams tikai jumta siluets zem ūdens.
Jautājums, ar ko palauzīt galvu šeit ir – kam tieši tika izmantotas konkrētās ēkas. Miks teica, ka vienai esot kravas lifts vai kas tamlīdzīgs… tēma diskusijai ar ceļabiedriem. Bet nenoliedzami ir interesanti, un vieta arī ļoti skaisti izskatās foto. Bet… tai ir arī tumšā puse.
Šobrīd mēs šeit varam sauļoties, peldēties, šeit var izīrēt supus un laivas, kā arī tā ir populāra vieta niršanai, pateicoties nogrimušajiem objektiem, ko varot redzēt zem ūdens.
Šo objektu dēļ šeit, starp citu, esot diezgan bīstami peldēt, jo daudzi no tiem esot asi, tāpēc esiet uzmanīgi! Mūsu apmeklējuma laikā ūdens man bija par aukstu, bet Miks izpeldējās, teica ka tas, ka ūdens no malas izskatās dzidri zils, nenozīmē, ka var tā vienkārši redzēt, kas ir apakšā…
Kopumā – šobrīd šī ir atpūtas vieta. Bet kādreiz šeit ir bijis īpaši nežēlīgs cietums, jo cietumniekiem it bijis jāstrādā karjera raktuvēs, kas nebūt nav viegls darbs.
Kad es to uzzināju, doma, ka citi cilvēki šeit mocījās, bet mēs atpūšamies nepameta mani visu tālāko apmeklējuma laiku, bet pieņemu, ka kādam gluži pretēji, vietas vēsture šo vietu varētu padarīt vēl interesantāku un piedot tai papildus raksturu.
Tālākais maršruts var likties nedaudz neloģisks, bet es izskaidrošu mūsu domu, un, kā jau minēju, man ir arī ieteikumi, kā maršrutu uzlabot. Pačukstēšu – ar divām dienām vienkārši nav pietiekami, lai visur pabūtu…
Tā kā Vecrīga ir īpaši skaista vakarā, izspriedām, ka arī Tallinas vecpilsētu vislabāk izstaigāt vakarā, bet muzejs ar zemūdeni, kas arī ir Tallinā, strādā tikai līdz 19.00… un Jegalas ūdenskritumu, protams, arī noteikti jāredz. Bet kempings rezervēts kaut kur starp Tallinu un Viljandi, uz to līdz 12 naktī jāpaspēj… Kā vienmēr – gribēju visu. Beigās sanāca, ka vecpilsētu galīgi nebija laika apskatīt.
Tāpēc mans ieteikums ir šai naktij izvēlēties naktsmājas kaut kur Tallinā un nākamajā dienā palikt kaut kur pusceļā atpakaļ uz Latviju, kas nozīmētu pagarināt izbraucienu par vienu dienu. Vai arī ja šādas iespējas nav, pavadīt mazāk laika Rumu karjerā un Jūras muzejā. Mēs katrā bijām aptuveni 3 stundas… Kā arī var gadīties, ka kāds no objektiem nav jūsu gaumē un kaut kā izlaišana arī atrisina problēmu.
Iekāpt īstā zemūdenē Hidroplānu ostā
Maksas objekts – cenas un darba laikus var atrast šeit. Biļetes cena arī ir atkarīga no tā, cik daudz vēlies apskatīt.
Atrašanās vieta kartē
Miks, kuram interesē kuģi un tanki, šajā Tallinas muzejā bija pilnīgā sajūsmā, bet arī man, kā cilvēkam, kam tā ir pilnīgi tumša bilde, bija interesanti iekāpt, paskatīties, kas īstai zemūdenei vēderā. Šī turklāt vēl pārdzīvojusi Otro Pasaules karu. Kur vēl tas iespējams? Kā arī aplausi interjera dizaineram, jo noskaņa bija perfekta, sākot no krāsām līdz pat dzinējiem pie griestiem.
Un šī vieta ļoti varētu patikt arī bērniem – jo šeit ir ļoti daudz interaktīvu aktivitāšu. Var vadīt mazu motorkuģīti, izmēģināt spiedienu dažādos dziļumos uz savas rokas, kā arī nofotografēties jūrnieku drēbēs.
Tai pat laikā jāatgādina arī par pašreizējo situāciju un drošības pasākumiem aktivitātē, kas notiek iekštelpās un kurā ir daudz skaršanās klāt objektiem ar rokām. Roku dezinfekcijas līdzeklis šobrīd ir mūsu labākais draugs.
Patiesībā muzeja piedāvājums ir vēl plašāks, mēs, piemēram, šoreiz neapskatījām ledlauzi Suur Tõll.
Jegalas ūdenskritums (Jägala Waterfall)
Ar ūdenskritumiem nekad nevar zināt, vai tie ir tikpat iespaidīgi kā bildēs, vai arī fotogrāfs atradis labu leņķi. Bet tā kā Igaunija bieži tiek minēta ūdenskritumu kontekstā, mums bija augstas cerības. Tās tika attaisnotas.
Baltijas mērogiem iespaidīga ūdens siena. Ja pievērš uzmanību detaļām – klinšu sienā aiz ūdenskrituma ir interesantas krāsu un tekstūru spēles starp sūnām un klintīm. No augšas skatoties Miks minēja, ka ūdenskritums ir mākslīgs, bet nē, pēc interneta piedāvātās informācijas – dabīgs.
Labprāt būtu redzējusi arī citus ūdenskritumus (Valastes un Keilas ūdenskritumu), bet diemžēl nepietika laika, un šis vienkārši bija vistuvāk Tallinai.
Tallinas vecpilsēta – ko darīt, ja ir pavisam maz laika?
Kā jau minēju, mums cerētās romantiskās pastaigas vietā sanāca skrējiens, kura laikā centāmies redzēt pēc iespējas vairāk apskates objektu, bet tik īsā laikā iepazīt Tallinu protams, ir nereāli. Labā ziņa ir tā, ka daudzi no vecpilsētas ievērojamajiem objektiem, atrodas tuvu viens otram. Un mēs esam ātri. Ko tad mēs redzējām?
Man ļoti svarīgi bija atrast skatu platformu, kur uz pilsētas jumtiem ir iespējams paskatīties no augšas. Šādu vietu meklēju katrā pilsētā, un katrā pilsētā skats ir citāds. Mēs izvēlējāmies Kohtuotsa viewing platform (atrašanās vieta kartē), kas ir turpat vecpilsētā un no kuras, kā paši pārbaudījām, paveras tiešām skaists skats. Var redzēt gan namu jumtus, gan baznīcu torņus, un vakara krāsas vietai piešķir īpašu noskaņu – doma, ka vecpilsēta īpaši burvīga izskatās tieši vakarā, ir pilnīgi pareiza.
Daudzi uz šejieni dodas, lai uzņemtu bildi pie slavenā citāta “The times we had”, bet vai nu es nemāku meklēt, vai arī uzraksts ir aizkrāsots… Lai pārliecinātos, vai tā ir taisnība parakņājos Instagramā. Ievēroju, ka bildēs uz šīs vietas haštagu uz sienas uzraksti ir dažādos fontos. Varbūt kāds to ik pa brīdim aizkrāso un kāds cits uzkrāso atpakaļ? Tikai minējums, protams.
Tad devāmies uz rātslaukumu (atrašanās vieta kartē), spriedām, ka tas vislabāk varētu atspoguļot vecpilsētas esenci. Tur kūsā dzīvība un skatam paveras rinda krāsainu māju. Man nedaudz asociējās ar mūsu trim brāļiem. Vienā sānā slejas gotiskajā stilā veidotais rātsnams ar augstu torni. Ja godīgi, sākumā padomāju, ka tā varētu būt baznīca… Tas laikam tāpēc, ka asociācijas ar mūsu Doma laukumu.
Pēdējās minūtēs vēl ātri aizskrējām līdz Katrīnas pasāžai (atrašanās vieta kartē)- īpaši skaista, maza ieliņa, kas atmiņā paliek ar dakstiņiem klātām (sijām?) kas savieno mūra ēkas abās ielas pusēs un lieliski izskatās fotogrāfijās. Un tad jau diemžēl bija jādodas tālāk ,un ļoti daudzas ievērojamas vietas palika neapskatītas.
Ko apskatīt Dienvidigaunijā – atpakaļceļš
Mierīga pastaiga pa Viljandī
Piestājām šajā mazajā, jaukajā pilsētiņā izlocīt kājas. Devāmies uz Livonijas ordeņa pilsdrupām. Šķērsojām interesantu tiltiņu (interesants fakts, tas esot izgatavots Rīgā), un mūsu skatam pavērās pilsdrupas, kas aptver patiešām plašu teritoriju, kā arī skaists skats uz Viljandī ezeru no augšas.
Laikapstākļi mūs lutināja, un, skatoties uz šo ezeru tik skaistā dienā, mani pārņēma miers. Tomēr ilgi nestāvējām – devāmies izpētīt to, kas atlicis no 13 -14 gs. celtās pils mūriem. Ik gadu šeit norisinoties arī folkmūzikas festivāls, tāpēc pirms brauciena varētu būt noderīgi pārbaudīt, vai konkrētajos datumos šeit nav pilns ar cilvēkiem.
Helmes ala – neaizmirsti paņemt līdzi lukturīti
Ar alām tāpat kā ar ūdenskritumiem – nevar zināt, cik lielā mērā var ticēt bildēm. Šoreiz bija pat iespaidīgāk nekā bildēs.
Vispirms apskatījām nelielās pilsdrupas kalna galā, un tad devāmies uz pašu alu.
Alas lielā “mute” labi izskatās bildēs, bet, ieejot iekšā, nonācām plašā alā, no kuras var redzēt vairākas iedobes un tumšu gaiteni, kas ved uz priekšu. Nevarējām saprast, cik tas garš, un spriedām, ka būtu noderējis lukturītis. Bet improvizējām ar telefona gaismiņu un devāmies tunelī – var aiziet pamatīgu gabalu, bet kaut kādā brīdī nākas pieliekties. Ala ir garāka nekā es biju gaidījusi. Latvijā tik lielā alā diemžēl nav sanācis pabūt, bet Miks to salīdzināja ar Riežupes smilšu alām.
Un neaizmirstiet izlasīt informācijas plāksnīti pie alas, tajā atrodama interesanta informācija, piemēram, tas, ka kādreiz alas, iespējams, aizstiepušās līdz pat Vljandī, kas ir kādu 65 km brauciena attālumā.
Pēc tam sekojām arī bultiņai, kas veda uz avotu, bet, kad pie tā nonācām, redzējām, ka tas šobrīd izžuvis. Kā minēts informācijas plāksnītē (lasiet informācijas plāksnītes, tas atrodamas gandrīz pie katra objekta Igaunijā), avoti Igaunijā ir ļoti mainīgi.
Ligzdas skatu tornis – Pesapuu watchtower
Manuprāt, patiešām unikāla vieta – skatu tornis veidots tā, lai izskatītos kā milzīgs koks ar divām ligzdām, augšējā ir arī ola. Jāsaka gan, ka šī ir viena no tām vietām, kur skats no malas ir iespaidīgāks nekā no augšas, bet, protams, skats no augšas nekad nevar būt neinteresants un pati ideja man liekas ģeniāla un ļoti radoša.
Izrakņāju internetu, nevarēju atrast, kāpēc tornis veidots tieši šāds, tur taču būtu jābūt kādai idejai apakšā, bet interesants fakts – tornis aizstāj citu skatu torni, kas iepriekš atradies šajā vietā.
Droši vien ievērojat – lai nokļūtu uz šo vietu, jāizmet pamatīgs līkums. Tas tāpēc, ka bijām plānojuši pa ceļam apmeklēt arī Sangastes pili, kas pēc bildēm izskatījās pēc skaista pieturas punkta, bet laika trūkuma dēļ to izlaidām par labu Alūksnes ezeram (lasi rakstu ko apskatīt Alūksnē). Bet, ja jums ir vairāk laika, ieteiktu apsvērt arī šo pili kā opciju. Un, protams, kaut arī mūsu ceļojums pa Igauniju ar šo beidzās, dienvidigaunijā ir vēl citas ievērojamas vietas, ko apskatīt.
Kopsavilkumā – viss bija interesants un atmiņā paliekošs – neko negribētos izlaist. Bet vajadzētu vairāk laika… Noteikti vēl kādreiz dosimies uz Igauniju ar auto, jo šis, manuprāt, ir ideāls veids, kā iepazīt kaimiņzemi, jo tas ļauj gan pielāgot maršrutu pašu vēlmēm, gan būt spontāniem un mainīt maršrutu atbilstoši situācijai. Mani favorīti? Helmes alas bija patīkams pārsteigums. Rumu karjerā sanāca visinteresantākās bildes un Viljandī ar savu nesteidzīgo ritmu bija vispiemērotākā vieta pastaigai.
Un būs jābrauc kādu laiciņu, tāpēc noderīgi varētu būt ieskatīties arī sarakstā ar 8 idejām, ko darīt gara brauciena laikā, lai nebūtu garlaicīgi.
Paturpini savu braucienu uz Igauniju ar auto ar vēl dažiem apskates objektiem Tallinā
Izskaiti cik Tallinā torņu un atrodi spoku
