Ko apskatīt ne pārāk tālu no Rīgas, kad brīvdienā ir dažas stundas laika un gribas redzēt kādu interesantu dabas objektu, un izstaigāties svaigā gaisā? Pagājušajā svētdienā, kad vēl bija vasara un čīgāja sienāži, devāmies mazā izbraucienā pa Vidzemi (aptuveni stunda ar auto no Rīgas), kura laikā apskatījām kādu neparastu alu, izpētījām, ko slēpj pamestā kamaniņu trase, izstaipījām kājas Kubeseles dabas takā un vēl paspējām mājās uz vakariņu laiku. Varu droši teikt, ka šis mazais maršruts atbilst visiem iepriekš izvirzītajiem kritērijiem.
Tips: Izbraukuma maršruts ar auto
Izmaksas: Bezmaksas
Viena no iespaidīgākajām Latvijas alām ko apskatīt netālu no Rīgas – Inčukalna velnala
Vai bijāt par tādu dzirdējuši? Mūs šeit atveda laimīgs Instagrama posts no kādas attālas paziņas. Viena no daudzajām velna rezidencēm Latvijā. Šajos pazemes kambaros velns glabājot savāktās dvēseles, ja ieklausoties ļoti rūpīgi, tās pat varot dzirdēt… Bet īstenībā, protams, nekā biedējoša, gluži otrādi – intriģējoši. Alas ieeja atgādina plaisu klintī, pēc kuras ļoti kļūdaini spriedu par alas izmēru. Pačukstēšu – redzējām vairāk nekā bijām gaidījuši.
Pie ieejas čalo avotiņš. Atsegumi rotāti ar sūnām un gravējumiem, redzamas augšā augošo koku saknes. Raganīgi.
Ieejot iekšā, paveras plaša, tumša kupolveida telpa, un es sevi strostēju par savu naivumu, kad Helmes alā (Igaunijā) teicu, ka Latvijā jau tik lielu, brīvi pieejamu alu nav… Protams, Helmes tuneļi tomēr ir garāki, bet arī šī ala pavisam noteikti uz mani atstāja iespaidu.
Ja ieliksi šo savā galamērķu sarakstā (noteikti iesaku) – apmeklē to pirms ziemas iestāšanās, jo ziemas laikā šeit slēpjas sikspārņi, kurus noteikti nevajadzētu traucēt.
Kā arī lai nokļūtu uz alu nāksies nokāpt pa stāvām kāpnēm.
Apskati veco kamaniņu trasi pirms to pieveic laika zobs
Interesanti – tā koka trases daļa, kurā ieej, pienākot no ceļa, samērā labi saglabājusies, bet, kāpjot augstāk, tā arvien vairāk grūst un jūk, sāk trūkt dēļu, tad pazūd viss apakšējais segums, un ceļu jāmēro blakus trasei, līdz pašā augšējā punktā trase pārvēršas dēļu kaudzē.
Noskaņu papildina arī sarūsējušais sporta aprīkojums – līdztekas, svarcelšanas stienis un kaut kas, kas man personīgi atgādina senu moku ratu… Man šķiet, cilvēkus vienmēr ir fascinējis, kā viņu roku darbu, kas atstāts novārtā, lēnām pieveic daba, un šo trasi neviens nav izmantojis kopš tika atklāta Siguldas trase (tātad jau kopš 80tajiem).
Kubeseles dabas un vēstures taka
Skaistā Krimuldas baznīca
Sākumā gribējām braukt tālāk uz kādu no Siguldas apskates objektiem (kas arī ir labs variants, ja ir vairāk laika), bet pa ceļam ieraudzījām skaistu baznīcas torni, kas pieder senajai Krimuldas baznīcai, un biju lasījusi, ka no baznīcas teritorijas sākas arī dabas taka ar dažiem citiem interesantiem objektiem. Piestājām.
Mazais pārsteigums – Labirints
Apskatīju baznīcu no visām pusēm, nospriedu, ka tā patiešām glīta, un ieraudzīju zīmi, ka šeit, gluži tāpat kā Valguma pasaulē, atrodams īpašs labirints, kurš, cik saprotu, arī iedvesmots no tās pašas Francijas katedrāles…
Ar labirintu šajā gadījumā, protams, jāsaprot meditatīvo labirintu, kur atslēgties no apkārtējās pasaules kņadas un sekot, kur Tevi aizvedīs ceļš, nevis šķēršļu joslu.
Šāds objekts var nebūt katrā gaumē, bet mums patīk ideja, un Miks teica, ka viņam liekas, ka šim tomēr raksts, kurā savijās ceļš ir citāds…
Pēc tam dodamies lejā pa trepītēm (te piestāj uz brīdi pavēro, kāds skaists skats paveras lejā no kalniņa, it kā pavisam vienkāršs, bet tajā pašā laikā kaut kas noķēra uzmanību).
Kubeseles alas mute
Jā, divas alas vienā dienā! Šī ir nedaudz mazāka, bet arī tāda, kurā var ieiet iekšā. Nostāsts vēsta, ka šajā alā kādreiz slēpies lībiešu virsaitis Runtiņš, bet, ņemot vērā alas plato muti, man tas liekas diezgan maz ticams, ka tur kāds varējis noslēpties – kā jums liekas? Šīs takas potenciālais sarunu temats.
Pati Kubeseles dabas taka pēc tam ved pa mežu (lokveida) un ir diezgan aizaugusi un šaura, tāpēc, ja plāno pastaigāties, ieteiktu vilkt garās bikses, nevis svārkus vai šortus un apavus, kas piemēroti meža takai un, iespējams, arī dubļiem.
Mums bija perfekta, saulaina svētdiena, kas neprasīja pārāk daudz enerģijas un laika ceļā, bet sniedza jaunus iespaidus un iespēju pavadīt brīdi svaigā gaisā, uzņemt kādu interesantu bildi, pavadīt laiku kopā … Tagad kad kāds jautās, kur aizbraukt ar mašīnu salīdzinoši tuvu Rīgai būs vēl viena laba opcija, ko piedāvāt papildus jau ierastajai atbildei par Ogres zilajiem Kalniem un Ķemeru purvu.
