Sakārojās doties piedzīvojumos, tāpēc saulainā sestdienā izbraucām maršrutu pa Salaspils apkārti ar velo, bet, protams, šeit apkopotās vietas, ko apskatīt Salaspilī, tik pat labi var apmeklēt arī ar auto, viss atkarīgs no personīgās preferences. Es, starp citu, agrāk kādu laiku dzīvoju Salaspilī un pēdējo 7 gadu laikā, ko esmu pavadījusi Rīgā, izrādās Salaspilī daudz kas ir mainījies – vairāki apskates objekti Salaspilī tikuši atjaunoti un labiekārtoti, un pati pilsēta kļuvusi riteņbraucējiem daudz draudzīgāka – gandrīz visu var izbraukt pa velo celiņiem. Lielākā daļa šī maršruta ved pa dambi, kur nebrauc mašīnas, tāpēc tas bija ideāli piemērots man kā cilvēkam, kurš it kā prot braukt ar riteni, bet kādus septiņus gadus to īsti nav darījis…
Tips: Velo maršruts (bet var arī ar auto)
Distance ar velo: ~30 km ja vispirms izbraukā arī pa pilsētu
Izmaksas: Maksas ieejas biļetes Doles muzejā
Sākums maršrutam pa Salaspili ar velo
Tā kā riteņbraukšanā esmu pilnīga iesācēja uz pašu Salaspili ar riteņiem nemināmies – krāvām riteni mašīnā, braucām līdz Salaspilij, atstājām mašīnu pie draugu mājas, un devāmies piedzīvojumos, bet auto iespējams atstāt arī stāvvietā pie dzelzceļa stacijas, kā arī uz Salaspili ir ērti nokļūt arī ar vilcienu, un pēc tam sākt velo maršrutu no Salaspils dzelzceļa stacijas.
Kam pievērst uzmanību pašā Salaspils pilsētā
Vispirms izbraukājām pašu pilsētu, jo man gribējās redzēt, kas ir mainījies – visvairāk atmiņā palika Ceru ielas 5 ēkas krāsojums, uz kura attēloti 4 ģerboņi, kas veido draudzības apli. Viens no tiem ir Salaspils ģerbonis, pārējie esot sadraudzības pilsētu ģerboņi, kā arī pārsteidza Salaspils 2.vidusskolas pagalms, kur iekārtoti gan kāpelējamie bērniem, gan urbānās dobes, kur, kā stāstīja mans šīs reizes gids, esot iespēja nākt kaut ko audzēt… Salaspils atstāj ģimenei ļoti draudzīgas pilsētas iespaidu.
Ko apskatīt Salaspilī
Salaspils pludmale un Sv. Jura baznīcas drupas
Salaspils Daugavas pludmalē plešas plaša labiekārtota zona (soliņi, rotaļlaukums, zaļš zālājs) ar lielisku skatu uz Daugavu – manā iztēlē šī būtu perfekta vieta mierīgam vasaras piknikam.
Īpaša vietzīme Salaspils pludmalē ir Sv. Jura baznīcas drupas – no tām pāri palikuši divi mazi sienu fragmentiņi (būvējot Rīgas HES, drupas tika uzspridzinātas), bet tās var atpazīt pēc uzstādītā krusta. Atceros, ka pamatskolā mūs uz šejieni veda ekskursijā, bet nevarēju atcerēties, kāpēc… Vadoties pēc internetā pieejamās informācijas, drupas ir 14.gs arhitektūras piemineklis, kas laika gaitā vairākas reizes ticis iznīcināts un atjaunots.
Brauciens pa dambi un skats no Rīgas HES
Tālāk ar velo devāmies pa dambi HES virzienā (stāvot ar seju pret Daugavu sanāk uz labo pusi), ar mērķi nokļūt Daugavas muzejā. Izskatās, ka dambis ir populāra pastaigu vieta, braucot apdzinām vairākus cilvēkus, kas lēnā garā pastaigājās, nodevušies sarunām. Braucot pa dambi, būs jāpacīnās ar stipru pretvēju un īpaši uzmanīgam jābūt pie paša Rīgas HES, kur vispirms ir straujš nobrauciens (šeit kāpu lejā no riteņa un stūmu to lejā), kā arī, braucot pāri HES, sanāk braukt pa šauru maliņu, kur vienā pusē ir aktīva satiksme, bet otrā betona apmale un ūdens… bet, šķiet, ka arī šeit maliņa tomēr būtu pietiekami plata, lai riteni stumtu, ja nejūtaties droši par savām braukšanas spējām.
Kad bīstamais posms it pārvarēts, ir vērts piestāt un paskatīties pāri ūdenim uz Rīgu – tālumā var redzēt televīzijas torni. Cik atceros no tiem laikiem, kad Zaķu salas TV tornis vēl bija pieejams apmeklētājiem, labos laika apstākļos arī no torņa skatu platformas bija iespējams redzēt Rīgas HES.
Doles muižas parks un Daugavas muzejs – vesels apskates objektu kopums Salaspils tuvumā
Maksas, cenas un darbalaiki
Atrašanās vieta kartē
Plašajā zaļajā parkā ir atrodams ne tikai skaists skats no augšas, caur kokiem uz Daugavu un neliels dolomīta atsegums, bet iespējams apskatīt arī vairākus ar vēsturi saistītus objektus:
Doles muzejs un piemineklis Doles salas appludinātajām mājām
Vispirms apskatījām Doles muižu (muzeju), jo tam ir īsāks darbalaiks, kā pārējam parkam – iekšpusē atrodama izstāde, kas stāsta gan par arheoloģiskajiem atradumiem, gan par to kāda bijusi dzīve Doles salas muižās, kā arī to, kā HES izmainījis daudzas Latvijas ainavas. Manu uzmanību visvairāk piesaistīja uz sienas projicētie attēli ar vietām, kuras vairs nav iespējams apskatīt, jo sakarā ar HES būvniecību tās atrodas zem ūdens – klintis, ūdenskritumi… biju dzirdējusi par Staburagu, protams, bet nekad nebiju par to tā īsti aizdomājusies.
Tālāk parkā atrodams arī skaists piemineklis Doles salas mājām, kuras tikušas appludinātas HES celtniecības rezultātā. Vairākas akmens plāksnes, uz kurām redzami mazi māju silueti.
Senās zvejnieku mājas Doles muižas parkā
Vēl parkā atrodamas arī senās koka zvejnieku mājas ar niedru- tās kopā ar apkārt augošajiem kokiem veido jauku ainavu un divās no ēkām darba laikā iespējams ieiet. Vienā mājā var apskatīt dzīvojamās telpas. No darbinieces šeit dzirdējām arī par to, kāpēc senlatviešu gultiņas bijušas tik īsas – prasījām, vai tiešām senie Latvieši bijuši tik īsi, ka varējuši tādās mazās gultiņās gulēt, uz ko mums atbildēja, ka tik īsi viņi nebijuši, bet tajos laikos gulējuši ar ļoti augstu galvgali, sanāk ielocījušies gandrīz pussēdus, tāpēc arī vietas pieticis. Likās ļoti interesants fakts. Otrā atvērtajā ēkā iespējams apskatīt senos zvejas rīkus.
Izstaigājuši parku, mināmies atpakaļ pa to pašu maršrutu, līdz vēlreiz nonācām pie Sv. Jura baznīcas drupām un tad sākām braukt pretējā virzienā, lai apskatītu Ako pieminekli.
Ako piemineklis – populārs objekts ko apskatīt Salaspilī, bet vai tas ir brauciena vērts?
Kad biju šeit būdama vēl bērns, vieta man īpašu interesi neizraisīja – koka A burts un skolotājas stāsts par to, kā virsaitim Ako nocirta galvu, bija viss, kas man palicis atmiņā, tāpēc pati nemaz nebūtu iedomājusies uz šejieni atbraukt, bet es uzticos savu draugu rekomendācijām, tāpēc arī šo punktu iekļāvām maršrutā, un jāsaka, ka es biju patīkami pārsteigta. Atjaunošana šai vietai ir nākusi par labu. Vai varbūt vienkārši šajā vecumā lietas vērtēju citādi, jo tas vēl aizvien ir koka A burts, bet viss slēpjas mazajās detaļās. Tagad Ako piemineklis man raisīja asociācijas ar Stounheindžu – jo koka A burtam apkārt izveidoti zemes vaļņi un salikti dažādu izmēru akmeņi. Pieejot tuvāk, atklājas skaisti grebumi uz paša A burta. Kā arī grebumus var ieraudzīt arī uz dažiem no akmeņiem – ko gandrīz palaidām garām. Man šķiet, ka iegrebtie attēli stāsta stāstu par Ako, bet tas, kā katrs tos tulko varētu būt šīs vietas sarunu tēma ar ceļabiedriem.
Ievērības vērti ir arī atpūtas soliņi – tie pieskaņoti piemineklim, kā arī no šejienes paveras vēl viens, nedaudz citādāks, bet tikpat skaists uz Daugavu.
Ar to arī mūsu apskates objekti bija beigušies un pa dambi devāmies atpakaļ uz starta punktu, un pēc tam noslēdzām vakaru ar maltīti un sarunām Salaspils burgernīcā.
Ko vēl apskatīt Salaspilī?
Ja gadījumā vēl ir iedvesma paildzināt braucienu citi apskates punkti, kuros šoreiz paši gan nepiestājām ir :
- Salaspils botāniskais dārzs (atrašanās vieta kartē), kur iespējams apskatīt āra stādījumus un oranžēriju, kurā atrodami tropu augi un sukulenti
- Salaspils memoriāls ansamblis (atrašanās vieta kartē), kas izveidots agrākās koncentrācijas nometnē ieslodzīto piemiņai. Pati uz šādiem objektiem nedodos, jo tie man ir pārāk emocionāli smagi, bet zinu, ka ir cilvēki, kas spēj šādas vietas panest un kuriem interesē to vēsture.
Bīstami posmi un citi apstākļi, kas jāņem vērā, braucot pa šo maršrutu ar velo:
- Stiprs pretvējš
- Braucot pāri hesam nelielu gabalu nākas braukt pa šauru joslu, kur vienā pusē ir aktīva auto satiksme un otrā apmale, aiz kuras lejā ir ūdens
- Ceļu segums ir dažāds – gan gluds asfalts, gan ne tik gluds asfalts gan zemes ceļš ar akmeņiem
Kopumā – šis maršruts varētu būt atmodinājis manu interesi par riteņbraukšanu. Tas nebija garš un tajā bija vairāki skaisti punkti, kuros nokāpt no riteņa, atpūsties un izstaipīt kājas. Visus vieno burvīgs skats uz Daugavu, bet katrā vietā tas ir mazdrusciņ citāds… Kā arī visi iepriekš minētie punkti, ko apskatīt Salaspils apkārtnē, var lepoties arī ar izcilām piknika vietām, tāpēc, ja braucat siltā, saulainā laikā, iesaku paņemt līdzi kafiju un maizītes, varēsiet tās baudīt svaigā gaisā ar skaistu skatu.
