Kā sapnī! Man parasti ir daudz vārdu un daudz salīdzinājumu, bet šoreiz šķiet, ka grūti aprakstīt, cik skaisti Cenas tīrelis izskatās saullēktā, kad tas tīts biezā miglā. Tā ir pavisam citāda pieredze nekā pastaiga pa purva laipu dienas laikā. Noskaņa ir… maģiska. Mierīga. Sapņaina. Saullēkts Cenas tīrelī ar sup dēli kopā ar Advaita Adventures noteikti ir viens no maniem šī gada brīnišķīgākajiem piedzīvojumiem.
Vairāk par Advaita Adventures piedāvātajiem piedzīvojumiem un cenām vari meklēt šeit. PS – sup piedzīvojumu iegādājos pati par savu naudu un rakstu par to tāpēc, ka man tas ļoti patika.
Sup piedzīvojuma purvā sākums
Viss sākās ar to, ka pēc piedzīvojuma iegādes es uzzināju, ka brauciens ar sup purvā sāksies 4:00 no rīta. Domāju – ak šausmas, kur es esmu iekūlusies. Bet nebēdziet prom, agrā celšanās noteikti bija tā vērta. Pastāstīšu vairāk par savu maģisko pieredzi.
Piedzīvojums sākas piķa melnā tumsā. Pievienoju ilustratīvu bildi ar melnu pleķi, lai Tu labāk varētu iztēloties situāciju.
Ar lukturīti, vai telefonu jāspīdina gaisma, lai varētu redzēt, kur iet purva laipa, pa kuru jādodas līdz vietai, kurā iespējams iekāpt ūdenī. Viss apkārt tīts miglā. Virs galvas zvaigznes. Pēc kāda brītiņa no miglas iznirst pirmais skatu torns, bet priekšā vēl garš ceļš. Teikšu godīgi, tādam tirliņam kā man, kas no sporta zāles bēg kā muša no ziepēm, nest sup deli uz startu bija diezgan grūti. Bet nebaidies, šīs pūles noteikti ir tā vērtas. Un labās ziņas ir tās, ka izkustēšanās palīdz pamosties.
Ar laiku paliek gaišāks. Tomēr viss vēl aizvien tīts biezā miglā.
Ūdenī kāpām vēl pirms saullēkta. Bet vispirms treniņš arī rokām. Bija jāpiepumpē sup dēļi. Pēc tam seko neliela drošības instrukcija. Un atkal jāsaka nebaidies, tā nav garlaicīgā drošības instrukcija, par to, kāpēc nebāzt pirkstus kontaktos, kuru kādreiz bija jāiztur skolā. Gids bija ļoti atraktīvs un komunikabls. Uzzināju, kā kustēties uz priekšu un kā noturēties uz dēļa. Jo neviens taču negrib iegāzties ūdenī! PS – statistiku šoreiz nesabojājām, visi palika sausi.
Kad beidzot ar sup iekāpām Cenas tīreļa ūdenī, mani pārņēma pilnīgs miers
Pamēģini iztēloties šādu skatu – viss vēl aizvien tīts baltā miglā – kā sapnī. Tālumā horizontu redzēt nevar, tikai koku aprises. Ūdens ir mierīgs, gandrīz vai ieaijā.
Kad visi sakāpuši uz sup dēļiem, dodamies izbraucienā uz Cenas tīreļa tālāko galu. Pa ceļam tumšajā ūdenī var redzēt gleznainas ūdensrožu lapas. Ik pa brīdim pabraucam garām kādai mazākai vai lielākai saliņai, uz kuras aug vismaz viena priede, un parasti arī kāds pa pusei nolūzis koks. Nekādu dzīvību nemana. Esam tikai mēs un miglā tītais Cenas tīrelis. Un tad, ja citi grupas biedri pabrauc nedaudz tālāk, arī viņi izplūst. Rodas sajūta, ka Tu esi pilnīgi viens. Bet nekādu baiļu nav.
Labākais skats uz saullēktu Cenas tīrelī noteikti ir no sup dēļa
Kad saullēkts ir pavisam tuvu, debesis sāk krāsoties viegli sārtas. Griežamies atpakaļ braukt tam pretī. Pēc laika parādās arī dūmakā tīta saule. Noskaņa ir mainījusies. Šis ir brīdis visskaistākajām bildēm. Ja baidies vilkt ārā telefonu, lai tas neiekristu ūdenī, neraizējies – gids tevi nofotogrāfēs un bildes vēlāk saņemsi uz epastu. Bet jāsaka, ka atturēties izvilkt telefonu no somas šajā maģiskajā vietā ir ļoti grūti. Skats ir pārāk skaists, lai to neiemūžinātu. Man telefona atmiņā beidzās vieta.
Šajā brīdī purvā sāk parādīties arī citas supotāju grupas. Bet mēs ar saviem supiem slīdam tālāk pa purvu. Dodamies uzkost vieglas brokastis. Brokastīs kruasāns un salds našķītis. Man par prieku – bez gaļas. Tēju vai kafiju gan jāņem termosā līdzi pašam.
Kad saule ir uzlēkusi, noskaņa atkal ir pilnībā mainījusies. Pasaule ieguvusi krāsas. Skaidri var redzēt katru zāles stiebru un zirnēkļu tīklu kokos. Sajūta tāda, it kā būtu pamodusies no sapņa. Sāku šaubīties vai tas, ko redzēju vispār bija realitāte. Vēl mirkli pasēžam mierīgajā Cenas tīreļa ūdenī. Tad kāpjam laukā, sapakojam sup dēļus, un nesam tos atpakaļ uz auto.
Neaizmirstama pieredze.
Kurai sezonai saullēkts ar sup dēli purvā ir vispiemērotākais?
Mēs devāmies savā piedzīvojumā augusta beigās. Diena bija ļoti silta. Ūdens bija kā piens. Protams, rodas jautājums, vai šis piedzīvojums ir piemērots arī vēsākai sezonai, piemēram, rudenim. Rudens parasti purviem piestāv. Apvaicājos gidam. Izrādās braucieni ar sup dēli pa purvu notiek arī rudenī, turklāt skats esot vēl skaistāks, jo temperatūras kontrasts rada vēl izteiktāku miglu, kas šim piedzīvojumam piedod īpašu burvību. Tikai, ja vēlies doties izbraucienā ar sup purvā rudenī, jāsaģērbjas siltāk, jo laiks ir daudz aukstāks.
Kad es saviem ārzemju kolēģiem stāstu, ka mums latviešiem brīvdienās patīk doties pastaigāties pa purvu, viņi parasti rauc pieres. Pastaigāties purvā – tajā vietā, kurā dzīvo Šreks? Nē, purvā – tajā vietā, kas no rīta izskatās kā maģiska valstība. Es domāju Cenas tīrelī varētu dzīvot laumiņas, nevis Šreks. Un tagad, ja kāds atkal apšaubīs, vai ir vērts doties uz purvu, man būs bildes, lai pierādītu, ka noteikti ir.
Ja Tev patīk purva daba, Tevi varētu interesēt arī pastaiga Lielo Kangaru purvā
