Dosimies pabaudīt mieru Cīrulīšu dabas takā? Un pa ceļam es pastāstīšu, kā šī skaistā taka, kura met loku gar vairākiem interesantiem apskates objektiem, viegli var apmuļķot kādu, kas neskatās rūpīgi. Es gandrīz palaidu garām trīs dabas brīnumus. Tāpēc mans uzdevums ir vērst Tavu uzmanību uz tiem, lai Tu šiem interesantajiem veidojumiem nepaietu garām.
Nesteidzies, ieskaties un izbaudi dabas skaistumu.
Vispirms ātri par praktiskajām lietām.
Garums: Ja iet loku no Žagarkalna un izlaiž Zvanu klintis ~ 5km (vadoties pēc viedpulksteņa). Ja dodas arī uz Zvanu klintīm ~6,2km (vadoties pēc internetā piedāvātās informācijas).
Sākuma punkts: Taku var sākt vairākās vietās. Es ieteiktu sākt no Žagarkalna kempinga, jo tur bez maksas iespējams atstāt auto.
Cīrulīšu dabas takas atmosfēra
Taka ved cauri mežam. Vienu brīdi tas ir jauktu koku mežš, kas īpaši skaisti izskatās rudens toņos, kad zeme ir pilna čaukstošu lapu. Bet jau nākamajā brīdī, Tu attapsies zaļā priežu mežā. Kad esi uz taciņas starp priedēm, neaizmirsi kārtīgi ieelpot meža smaržu! Un izelpot visu stresu un citas nevajadzīgas lietas.
Pa ceļam satiksi arī upi un slēpošanas pacēlāju, kura sēdekļi sastinguši gaisā. Bet piedzīvojuma labākā daļa ir klusums un miers, kas takā valda. Vismaz rudenī.
Interesanti pieturas punkti Cīrulīšu dabas takā
Cīrulīšu takas lepnums – Spoguļklintis
Kā daba kādu, kas neskatās rūpīgi var piemuļķot – pirmais dublis.
Nostāsti vēsta, ka pie Spoguļklintīm (Cīrulīšu klintīm) ūdens esot dzidri zils. Atnāku un skatos – klintis ir un ūdens arī ir. Bet tas izskatās gandrīz vai kā purva ūdens, tāds duļķaini pelēkbrūns. Vai tiešām atkal Instagrama filtru viltība?
Nē. Es vienkārši neskatījos pietiekami rūpīgi. Un tā var palaist garām visu skaistumu.
Ūdens nav zils, bet tas ir tik dzidrs un tīrs, ka ir pilnīgi caurspīdīgs. Var redzēt katru zāles stiebru, katru zariņu dzelmē. Un tas pelēki brūnais ir nevis ūdens, bet gan zeme ūdenstilpnes apakšā.
Un ja izvelk telefonu un skatās caur kameru, tad notiek kaut kāda maģija. Ūdens iegūst tos zilganos toņus. Bez jebkādiem filtriem. Vai tas ir tas variants ar kleitu, kuru katrs redz savā tonī? Šo mistēriju atšifrēt man neizdevās.
Bet kāpēc Spoguļklintis? Tāpēc ka ūdens ir tik mierīgs un tik dzidrs, ka otrā krastā esošās klintis tajā atspīd kā spogulī, radot skatu, kas pielīdzināms vecmeistaru gleznām.
Līgavas alas baisais stāsts
Nebaidies, spoku šajā alā nav.
Bet es nebrīnītos, ja būtu. Jo par šo alu klīst kāda baisa leģenda. Nostāsti vēsta, ka alā kāds jauneklis slēpis savu līgavu. Bet ļaundari abus atraduši un tur pat alā nodūruši. Kā rezultātā visa alas iekšpuse pieplūdusi asinīm un līdz pat šai dienai ir sarkana (orandža).
Nepalaid garām draudzības kokus
Daba apmāna, tos, kuri neieskatās – otrā epizode.
Šis dabas brīnums tik labi saplūst ar apkārtējo ainavu, ka daudzi to pat neievēro. Redzēju, ka cilvēki paskrien tam garām, kaut arī ir pielikta zīmīte ar aprakstu.
Bet ja Tu skatīsies rūpīgi, ierauzīsi pierādījumu tam, ka pat tad, ja esat atšķirīgi, varat viens otru atbalstīt. Šo mācību Tev atgādinās egle un priede – divi atšķirīgi koki, kas saauguši tik cieši kopā, ka pirmajā acu uzmetienā izskatās pēc viena un tā paša koka.
Mānīgā Cīrulīšu ala
Daba apmāna – epizode nummur 3.
Ik pa brītiņam takā redzēsi norādes zīmi uz Cīrulīšu alu. Rodas sajūta, ka sagaida kaut kas iespaidīgs. Un tad tu ceļa malā ieraugi caurumu smiltīs, kam priekšā salikti koki, lai neviens tajā neieveltos. Vai tiešām tas ir viss? Vai tā maz ir ala?
Bet neļauj sevi piemuļķot – pieej klāt un paskaties, kas caurumam vēderā. Atklāsi, ka šis caurums patiesībā ir eja, kas sniedzas dziļi pazemē.
Diez cik telefonu, kas izkrituši no rokām neveiksmīgiem fotomirkļu ķērājiem, guļ šīs alas apakšā?
Cīrulīšu dabas takas jaunums – Zaļais tornis
Jautāsi kāpēc zaļais? Visticamāk tādēļ, ka tornim uz jumta ir saules paneļi, kas ražo elektrību.
Bet, tā kā 22m augstais tornis uzcelts Cīruļkalna virsotnē, no tā paveras skaists skats uz kokiem tālumā. Uz skatu otrā malā gan nedaudz jāpiever acis. Blakus tornim, ir kāda ēka. Bet ar to var sadzīvot.
Ko vēl Cēsu pusē apskatīt?
Lokveida takas posmu no Žagarkalna izgājām aptuveni 2 stundās. Rūdītiem piedzīvojumu meklētājiem šāda pastaiga varētu būt ar mazuma piegaršu. Tāpēc šeit vēl šķipsniņa interesantu vietu Cēsu apkārtnē, no kurām kādu var piemest klāt, lai iznāktu perfekta izbraukuma recepte:
- Cēsu pils parks ir klasika. It īpaši zelta rudenī.
- Lamas ir foršas. Dodies apciemot tās Rakši Zoo.
- Vēlies apskatīt ūdenskritumu, kurš ir tik pasakaini skaists, ka laumiņas tur varētu iet mazgāties? Dodies uz Kazu gravu.
Patiesībā jau daba nemuļķo – tā māca. Māca iet lēnām un skatīties rūpīgi, lai nepalaistu neko garām. Un pilnīgi iespējams, ka trīsreiz es pēdējajā brīdī kaut ko garām nepalaidu, bet beigās, tāpat kaut ko izlaidu. Tāpēc tavs uzdevums ir skatīties vēl rūpīgāk.
Dodies tālāk uz Līču-Lanģu klintīm
Ja Tevi interesē lielāki izaicinājumi
