Kur aizbraukt rudenī (vai agrā pavasarī), kad laiks ir drūms? Kad dienas ir pavisam īsas, jāmeklē vietas, kas ir tuvu Rīgai, lai paspētu tās apskatīt pirms saule ir norietējusi. Kad pasaule vairs nav koši zaļa, parādās cita krāsu palete – sākumā dzeltenie un sārtie, pēc tam brūnie un pelēkie toņi. Bet arī tie var būt skaisti. Tāpēc, lai palīdzētu Tev saņemties kaut uz brītiņu izlīst no migas, padalīšos ar trim vietām līdz 50 km no Rīgas, kuras ir vērts apskatīt arī rudenī vai agrā pavasarī.
Raganu purva sēra dīķu taka – vieta, kur aizbraukt mazā rudens pastaigā
Vai zini no kā sastāv raganu zupa? Viena krupja kāja, pudelīte vārnu asaru un daudz daudz sēra.
Šaurā laipa sākumā ļoti atgādina Ķemeru laipu, kas ved cauri purvainai videi, kur abās pusēs aug skuju koki, bet drīz jau iznāksi pie pirmā dīķa, kur var redzēt atšķirību starp šo un citām purva takām. Purva dīķis ir kā raganu katls, kurā tiek vārīta kaut kāda mistiska zupa. Ūdens šeit ir duļķaini zaļganbrūns. Kas slēpjas apakšā – bail iedomāties.
Zinu, ka pirmajā brīdī neizklausas vilinoši. Bet dīvainā kārtā purva ūdens kopā ar apkārtējās vides krāsām, kurās parādās sarkanīgi toņi, izskatās negaidīti skaisti.
Mēs šo taku apmeklējām vēlā rudenī (novembrī). Iepriekšējā naktī bija piesalis, un, rūpīgi ieskatoties dīķī, varēja redzēt pavisam trauslu ledus kārtiņu, kas piešķīra dīķiem vēl vienu intrigas līmeni. Un vēsajā laikā sēra smaka nav tik izteikti jūtama.
Tālāk uz priekšu nonāksi pie sēra dīķu zīmes, kur redzami vairāki plašāki dīķi, kam laipa iet apkārt. Šeit vērojama tā pati krāsu spēle, kas pirmajā dīķī, bet daudz iespaidīgākā apmērā.
Sala laikā gan īpaši jāuzmanās, jo tas padara koka laipas slidenas un pie dīķiem margu nav. Ja paslīdēsi – visticamāk ieslīdēsi tieši dīķī. Gan jau, ka zālēs slēpjas kāda ragana, kas to tik vien gaida, ka Tu papildināsi viņas zupu. Tāpēc uzmanīgi.
Pastaiga gan ir īsa (tikai 800m), kādam var arī nepietikt. Bet ja grib apskatīt vēl kaut ko, turpat netālu ir Kaņiera ezera niedrāju taka.
Bumbu kalniņa skatu tornis. Vieta, kur aizbraukt zelta rudenī, sniegotā rītā vai jebkurā citā laikā.
Tiem, kas nevēlas pat izbraukt no Rīgas. Arī jums ir iespēja doties nelielā piedzīvojumā virs koku galotnēm.
Kāpēc izvēlēties tieši šo vietu? Rīgā taču ir daudz iespēju paskatīties uz pasauli no augšas. Bumbu kalniņa tornis ir īpašs ar to, ka tas atrodas mežā, kas nozīmē, ka tā nebūs ierastā panorāma ar Rīgas namu jumtiem rokas stiepiena attālumā, šeit, šķiet, var redzēt visu Rīgu uzreiz.
Manuprāt, visskaistākā šī vieta būs agrā rudenī, kad kokiem lapas ir krāsainas. Bet lapas nav priekšnoteikums. Interesanti būs jebkurā laikā.
Mani uz Bumbu kalniņa torni draugs aizveda vienā no mūsu pirmajiem randiņiem, un es nevaru noliegt, ka tas atstāja labu iespaidu. Manuprāt, lieliska randiņu vieta Rīgā, ja abiem nav bail no augstuma. Jo jākāpj būs augstu. Tornis būvēts uguns novērošanai, bet brīvi pieejams apmeklētājiem. Vienīgais ierobežojums ir maksimālais cilvēku skaits – vienlaicīgi tornī atļauts atrasties līdz pieciem cilvēkiem.
Pēc tam var doties pastaigā pa meža takām. Rudenī šeit ir diezgan daudz sēņotāju. Bet kad uzsnieg sniegs – daudz bērnu, kas vizinās pa uzkalniņiem ar ragaviņām.
Ragkāpas dabas taka un piejūras brīvdabas muzejs. Izglītojoša pastaiga, kas piemērota arī rudenim.
Jūras gaiss, senās priedes un ieskats zvejniecības vēsturē.
Piejūras mežiem piemīt fantastiska īpašība – tā kā tie ir mūžzaļi, tie ir skaisti jebkurā gadalaikā. Bet šai pastaigu vietai ir vēl viena pievienotā vērtība. Tā ir izglītojoša, jo tajā atrodas Jūrmalas brīvdabas muzejs, kurā izstādītas seno Latviešu mājas un zvejnieku darbarīki.
Vairāk lasi šeit.
Iestājoties vēsākam laikam, izbraucieni kļūst īsāki. Varbūt tādēļ, ka saule riet agrāk. Varbūt motivācijas trūkuma dēļ. Bet, ja rudenī/ agrā pavasarī brīvdienās nedodies kaut ko apskatīt tādēļ, ka liekas, ka drūmajā laikā jau nav ko redzēt – ceru, ka šīs idejas sniedza tev nelielu iedvesmu tomēr vismaz uz divām stundiņām izlīst no migas.
Bet ja Tevi interesē pilsētas – dodies uz Jelgavu
Jelgavā ir interesanti jebkurā sezonā
