Kad esi Šveicē, bet tev sagribas uzēst franču bulanžērijā pirktu franču bageti Francijas kalna galā… Bet ja nopietni – Šveicē Ženēvas tuvumā lielu kalnu nav. Visi tie kalni, kurus Tu vari redzēt stāvot pie Ženēvas ezera patiesībā atrodas Francijas teritorijā. Kā smējās mani draugi – tas lai godīgāk – Šveicei Ženēvas ezers, Francijai kalni. Tāpēc lai kāptu kalnā devāmies pāri Francijas robežai.
Kaut arī būtu gribējies pieveikt ko augstāku, slikto laika apstākļu dēļ mēs sakrustojam pirkstus cerībā, ka kalna virsotnē laiks būs nedaudz labāks un dodamies iekarot Petit Montrond (mazo Apaļo kalniņu).
Autostāvvietas atrašanās vieta.
Izbraukt virs lietus mākoņiem
Pa ceļam viegli smidzina. Kādam šāda situācija varētu likties bezcerīga, bet cerība ir.
Lielu daļu kalna pievarēsim ar auto, kas šādā miglainā un lietainā laikā ir nedaudz nervus kutinošs piedzīvojums, jo grūti redzēt, kas gaida aiz līkuma.
Vienā brīdī migla paveras un tu ieraugi skaistu panorāmas skatu uz pilsētu. Tikko kā būs kāda droša kabatiņa piestāsim papriecāties un uzņemt kādu bildi?
Bet nekā, migla dzen jokus. Kad braucam augstāk viss atkal tiek ietīts baltā cukurvatē, un, kad atrodas piemērota vieta kur apstāties panorāma ir pazudusi. Cerības par to ka augšā vispār kaut ko varēs redzēt sarūk, iespējams būsim atbraukuši par velti.
Vēl pēc brīža nonākam vietā par kuru tālāk braukt nedrīkst, auto ir jāatstāj stāvvietā.
Saules nav. Plosa auksts vējš. Es izrādās pilnīgi neko neesmu mācījusies no piedzīvojumiem Tatros un jau biju aizmirsusi, ka kalnos ir daudz aukstāks. Tā ka nedari kā es – saģērbies silti.
Bet ir arī labas ziņas – nelīst. Mēs esam izbraukuši virs lietus mākoņiem (kalnos tā reizēm var gadīties). Un pieejot pie skatu platformas var redzēt kokus, laukus un ceļus lejā. Tā nav pilnīga uzvara, bet noteikti nav arī pilnīgs zaudējums.
Nu tad paskatījāmies no skatu platformas un braucam mājās, ja? Nē, tā tikai es savā naivumā varu iedomāties. Šis ir tikai sākums. Tālāk mēs kāpsim augstāk kalnā.
Pirms sākam kāpt – nedaudz par Petit Montrond
Patiesībā Petit Montrond ir slēpošanas trase – par to ziņo gan kafejnīcas un slēpju nomas punkti, kas ne-sezonā izskatās kā spoku pilsēta, gan daudzie uz vasaru aizmigušie pacēlāji, kas vēl vairāk papildina spoku pilsētas paskatu. Lietainā laikā nav arī īpaši daudz kalnā kāpt gribētāju – vēl spocīgāk. Un tā migla…
Bet atgriežoties pie tā, ka ziemas sezonā šis kalns darbojas kā slēpošanas trase – ja vēlies uz šejieni doties, ir jāņem vērā, ka kalnā kāpējiem taka ir pieejama tikai pēc slēpošanas sezonas beigām.
Takas pieveikšana (turp un atpakaļ) Tev prasīs aptuveni stundu. Bet tas, protams, atkarīgs no ātruma, kurā tu pārvietojies.
Nu tad – Petit Montrond saturies – mēs kāpjam…
Kaut arī laiks ir galīgi nemīlīgs tas pastiprina krāsas un noskaņa ir tāda kā… tāda kā vampīru filmās. Drūmi romantiska. Miglaina.
Maršruts ir viegli izejams pa taciņām un trepītēm. Nav kā toreiz Mont Saleve, kad slīpumi putekļu dēļ bija tik slideni, ka nācās ķerties margās lai nenošļūktu lejā.
Maija pirmajos datumos, lai kāpt būtu interesantāk, var spēlēt spēli – kurš atradīs pēdējās sniega paliekas. Pavediens – meklē ēnainās vietās, tur sniegs kūst lēnāk.
Kāds skats paveras no Petit Montrond virsotnes?
Kalna virsotnes sasniegšana vienmēr šķiet kā mazā uzvara.
Arī šeit valda tā pati noskaņa, bet mākoņu ir vairāk. Parasti cilvēki šajā kalnā kāpj tādēļ, ka no šejienes paveras skaists skats uz Monblānu (Mont Blanc).
Vai nav brīnišķīgs skats?
Ir mazliet smieklīgi.
Bet neko darīt. Tas ka mūs nav aizskalojis lietus vien ir labi. Un drūmie panorāmas skati uz kokiem un citiem mazākiem kalniem, no kuriem kā kūpoši dūmi gaisā ceļas mākoņi, ir kāpšanas vērti.
Augšā ir arī zīme, kas norāda, ka esam 1533m augstumā. Ir arī galdiņš piknikam pie kura piesēst padzert tēju un līdzi paņemto franču bageti. Jo ko gan citu Tu ēdīsi Francijas kalna galā? Viņi tiešām taisa lieliskas bagetes…
Un ja tevi šīs kalnu ainavas ir savaldzinājušas un tu neesi pārsalis kā prusaks, vari doties tālāk uz Grand Montrond (lielo Apaļo kalnu). Jo ja ir mazais ir taču jābūt arī lielajam.
Bet lietus mūs ir panācis. Tāpēc, kad sāk smidzināt mēs dodamies atpakaļ lejā uz siltu mašīnu.
Šī kalnā kāpšanas pieredze bija citāda – tāpēc, ka tā bija ļoti viegla. Man kalnā kāpšana asociējas ar 5-8 stundas garu pūšanu un elšanu. Tas, protams, ir tā vērts, bet es nekad nebiju iedomājusies, ka tik viegls pārgājiens varētu atalgot ar tik skaistiem skatiem. Tāpēc mani draugi, kuri ar kalnā kāpšanu ir uz jūs – Petit Montrond ir variants priekš jums.
Šveices ceļojuma 2. diena – Broka
Ceļojumu stāsts piedzīvojumu un šokolādes mīļotājiem
Šveices ceļojuma 3/4 diena- Ženēva
Laiks atgriezties pie Ženēvas ezera zilajiem ūdeņiem
