Vai Tu kādreiz esi bijis vietā, kur ir tik skaisti, ka Tev gribas raudāt? Man tā ir Šveicē. Gorges de la Jogne izskatās kā elfu valstībā. Montro ezera prominādē – kā paradīzes dārzā. Bet Ženēva pārsteidz ar milzu strūklaku un sasilda ar burbuļojošu siera fondū. Jā, varbūt izklausās salkani, bet man tiešām gandrīz asaras ritēja pāri pār vaigiem, pateicībā par to, ka ir bijusi iespēja visu šo skaistumu piedzīvot. Tāpēc gribu caur šo rakstu mazā, virtuālā ceļojumā aizvest arī tevi.
Vispirms ātri par Šveices ceļojuma praktisko pusi
Lai pēc tam var pilnībā pievērsties piedzīvojumiem. Kopā ceļojums par kuru stāstīšu bija četras ar pusi dienas garš. Un, tā kā viesojos pie draugiem, pārvietojāmies ar auto. Bet ja arī Tu izdomā doties šādā ceļojumā – neuztraucies. Visi minētie apskates objekti ir sasniedzami arī ar sabiedrisko transportu (izņemot kalns, bet tam iekļāvu arī ar autobusu sasniedzamu alternatīvu).
Ierašanās vakars Ženēvā – une fondue au fromage, s’il vous plaît
Jeb vienu siera fondū, lūdzu!
Lidojums nebija pārāk veiksmīgs, ar aizkavēšanos, bet iedodiet man katlu kausēta siera un es būšu laimīga.
Kur Ženēvā tikt pie garšīga siera fondū? Bains des Pâquis mani draugi raksturoja kā vietu, kur pie fondū papļāpāt dodas vietējie. Un patiesi – tevi sagaida pavisam neformāla atmosfēra. Pasūtīšana notiek pie letes ārā, sēdēšana – iekšā lielā koplietošanas telpā ar gariem koka galdiem un soliem.
Pirmais izaicinājums ir siera fondū pasūtīt
Jo pamatā šeit visi runā franču valodā.
Kā tev ar franču valodas zināšanām? Es franču valodā īsti nerunāju. Bet izaicinājums pieņemts…
Un ja izdodas veiksmīgi ir gandarījums pašam par sevi. Es katru pasūtīto kafijas tasi šajā ceļojumā uztvēru kā mazu uzvaru.
Pēc tam kad pasūtijums ir veikts, var doties iekšā medīt kādu brīvu vietiņu starp aktīvi čalojošiem cilvēkiem. Bet kad vieta atrasta, no kaut kurienes iznirst kāds izpalīdzīgs darbinieks, kas uz galda uzliek un aizdedzina mazu plītiņu.
Tad brītiņu sanāk klausīties apkārtējo enerģiskajās čalās, līdz jāiet pakaļ savam siera ķobītim, maizes groziņam un piparu dzirnaviņām.
Dienas mācība
Kā pareizi ēst siera fondū?
Katliņu turam uz plītiņas, lai siers burbuļo. Duram maizes gabalu uz dakšas, un tad liekam iekšā karstajā sierā. Kārtīgi pavirpuļojam! Velkam ārā, pa virsu uzmaļam svaigus melnos piparus un izbaudam. PS – siers ir verdoši karsts, mēģini neapdedzināt mēli!
Šveices ceļojuma 1. diena – Montro, pilsēta, kas ir tik skaista, ka iedvesmo dziesmas
Citējot Queen dziesmas Winters Tale vārdus:
Vai es sapņoju?
Vai es sapņoju?
Montro ir patiešām sapņaina. Un patiesi mierīga. Pat neskatoties uz to, ka prominādē ap Fredija Merkūrija statuju čum un mudž cilvēki. Tā vienkārši ir šīs vietas aura – tā ir mierpilna.
Ko apskatīt Montro?
Tas ka pilsēta izstaro mieru nenozīmē, ka tur nebūtu ko darīt. Šeit būs īsā versija par katru vietu, ko apskatījām:
1.Sena akmens pils dzidri zilā ezerā… Vai man jāsaka kas vairāk, lai tevi ieintriģētu? Droši vien ar to pietiek, bet es vienalga pateikšu.
Šiljonas pils priecē ne tikai ar gleznaino skatu, tajā iespējams iepazīt arī pagrabus, kuros reiz sēdēja ķēdēs iekalti cietumnieki, vīnogulājiem noaugušus iekšpagalmus un senus sienu gleznojumus.
2. Montro vecpilsēta ir pavisam maza. Bet glīta, ar bruģētu ieliņu, šarmantām senām ēkām, un lieliem vara katliem, kuros sastādītas puķes.
3. Kā tad Šveicē bez kalniem? Montro noteikti valda kūrortpilsētas noskaņa, bet šī skaistā Šveices pilsēta ir paslēpusi azotē arī kādu zaļu kalnu taku, kurā aktīvākie pilsētas viesi var izlocīt kājas un paskatīties uz pilsētu no augšas.
4. Un ir arī labas ziņas tiem, kuri nesaskata sevī kalnā kāpēja potenciālu – skaists panorāmas skats uz Montro paveras arī sēžot uz Sv. Vincenta baznīcas mūra žoga. Un arī pašai baznīcai piemīt tā “romantiska senatnes elpa”.
5. Skats uz dzidri zilo ūdeni, kalniem un simtiem krāsaino puķu, kas sastādītas gar Montro ezera prominādi droši vien vajās mani visu atlikušo mūžu.
Bet, ja tevi interesē pilnais stāsts par šīs dienas piedzīvojumiem, to atradīsi speciāli Montro veltītā rakstā šeit.
Pavisam maz drusciņ Bulles
Šajā vakarā nakšņojam Bullē – vēl vienā mazā Šveices pilsētiņā, kam piemīt sendienu romantika. Šo auru rada neliela pils un seni nami. Ja vien būtu vairāk laika…
Bet saspringtā grafika dēļ, pa pilsētiņu sanāk iziet tikai mazu loku, meklējot bulanžēriju brokastīm.
Franču valoda, starp citu, nav vienīgā Francijas vēsma Šveicē. Šeit tāpat kā Francijā atrodamas arī lieliskas bulanžērijas, kur baudīt rīta kafiju kopā ar kruasāniem, makrūniem un tartēm.
Šveices ceļojuma 2. diena – Broka ir perfekta Šveices vizītkarte
Uzspēlēsim spēli – nosauc kaut ko, kas cilvēkiem asociējas ar Šveici un es pateikšu kur Brokā to var atrast.
Varbūt Tev Šveice asociējas ar šokolādi? Nebrīnos, viņiem ir pat vesels šokolādes vilciens.
Bet mēs parunāsim nevis par vilcieniem, bet gan par vecāko šokolādes zīmolu Šveicē.
Pirmā pietura – Cailler šokolādes rūpnīca
Oompu Loompu un aizdomīgu “negadījumu” kā Čārlijā un šokolādes fabrikā Cailler rūpnīcā nebūs, bet ir iespēja uzzināt mazliet vairāk par šokolādes vēsturi, to kā top šokolāde, un protams, piepildīt mazo bērnības sapnīti – ēst tik daudz šokolādes cik vien lien iekšā.
Un neuztraucies – visu uzēsto tūliņ nostaigāsim nost nākamajā pieturas punktā.
Otrā pietura – Gorges de la Jogne
Varbūt Tev Šveice asociējas ar brīnišķīgi skaistu dabu? O, jā! Un šoreiz runa nav par kalniem (vēl ne) vai dzidri zilo ezera ūdeni. Turpinot ar filmu tematiku – gluži kā Alise dosimies uz Brīnumzemi – Gorges de la Jogne, kas ir pasakaini skaista ieleja starp augstām klinšu sienām, kur lejā tek dzidri zila upīte.
Tikai mēs Brīnumzemē nokļūsim nevis cauri truša alai, bet cauri tumšam akmens tunelim. Aptuveni 4 ar pusi kilometrus garā pārgājiena laikā (turp un atpakaļ), var redzēt ūdenskritumus, klintis, milzu akmens bluķus un citus pasakainus dabas brīnunus.
It kā nav labi izvēlēties favorītus, bet atzīšos, šī bija mana vismīļākā pietura visa Šveices brauciena laikā.
Trešā pietura – Château de Gruyères
Bet varbūt tev Šveice asociējas ar kalniem? Vai pilīm? Vai šarmantām vecām mājiņām? Pārsteigums – Brokas tuvumā ir vieta, kur tas viss ir apvienots vienā. Kalna galā slejas Château de Gruyères pils, aiz kuras mūriem paslēpta vesela viduslaiku pilsētiņa.
Un ja paveiksies apkārtējā teritorijā ieraudzīsi arī kādu Šveices govi. Jo, kas gan būtu ceļojums uz Šveici, bez iespējas sasveicināties ar gotiņām?
Tas tā, īsumā par dienas plānu, bet, ja vēlies par katru no šīm vietām uzzināt ko vairāk, pilnu piedzīvojumu stāstu par Broku lasi spiežot šeit.
Dienas mācība
Šveices franču valodā runājošajā daļā kāpjot kalnos un dodoties pa dabas takām ar pretīmnācējiem ir pieņemts sveicināties. Tā, ka ja visi pretīmnācēji tev saka – bonjour – tie nav tavi pazudušie franču radi, tas vienkārši ir pieklājīgi. Tāpēc sāc sveicināties arī Tu.
Šveices ceļojuma 3. diena – beidzot laiks kāpt kalnā (bet ārpus pašas Šveices)
Nu tad beidzot pa īstam parunāsim par kāpšanu kalnos. Bet ne par Šveices kalniem – par Francijas kalniem. Kā tad tā?
Kaut arī gan Ženēvā gan Montro neatņemama ainavas sastāvdaļa ir pasakaini kalni, šie kalni, kurus tu redzi patiešībā neatrodas Šveicē – tie atrodas Francijā. Tas gan ir tik tuvu, ka vienīgais ko tas maina, ir ka tev somā jāiemet pasi un eiro nevis Šveices frankus.
Šeit piedāvāšu tev divus variantus.
Kalnā kāpšanas opcija 1, kuru izmēģinājām mēs
Dranķīgo laika apstākļu dēļ (lija lietus), mēs devāmies aptuveni stundu garā kāpienā Le Petit Montrond (jeb tulkojumā, Mazajā apaļajā kalniņā), ar cerību, ka varbūt nelīs tik stipri.
Dienas mācība
Ja kalna apakšā līst lietus, tas vēl obligāti nenozīmē, ka lietus līs arī kalna augšā. Reizēm uzbraucot augšā izdodas uzbraukt virs mākoņiem.
Šo kalnu parasti izvēloties tāpēc, ka kāpiens ir viegls un no augšas var redzēt Momblānu. Pačukstēšu – kaut arī lietu mēs apmānijām, Momblānu mēs neredzējām. Mēs redzējām tikai lielu baltu mākoni. Bet lietus dūmakā tītajos kalnu skatos tāpat ir kaut kas mežonīgi romantisks.
Pilnu pidzīvojumu stāstu lasi šeit.
Kalnā kāpšanas opcija 2 (kalns kurā es kāpu iepriekšējajā Šveices ceļojumā)
Alternatīva gadījumam ja nelīst lietus un tu vēlies kārtīgu pārgājienu, vai arī ja Tev nav pieejas auto (Le Petit Montrond var sasniegt tikai ar mašīnu), ir doties uz Mont Saleve kalnu, kurā es kāpu 4 gadus atpakaļ.
Tā pakājē ērti var nonākt ar autobusu, kas kursē no Ženēvas. Bet tad tev jābūt gatavam 5-6 stundu garam kāpienam (turp atpakaļ).
Kāpiens pamatā būs pa meža taku, un dažviet arī pa trepēm. Bet ik pa brīdim pazibēs kāds “sneak peak” uz to, ko redzēsi no kalna galotnes – pasakaini skaistu panorāmas skatu uz Ženēvu kalna pakājē.
Kaut kur apmēram pārgājiena viducī būs arī mazs kalnu ciematiņš, un kalna augšā esošajās pļavās visticamāk satiksi kalnu gotiņas. Ak jā, un no šejienes es 4 gadus atpakaļ Momblānu tiešām redzēju…
Šveices ceļojuma 3. dienas vakars un 4. diena – Ženēva
Kaut arī Ženēvas ezers ir viens un tas pats, aura Montro un Ženēvā ir ļoti atšķirīga. Montro tu jūties kā dārgā atvaļinājumā – gribas uzlikt salmu cepuri un saulenes un baudīt dzīvi. Ženēvā Tu esi pilsētas kņadā. Un viss un visi liekas ļoti svarīgi.
Bet Ženēvas ezers šķiet kā miera osta pilsētas sirdī. Tāpēc likumsakarīgi pirmajai pastaigai ir jābūt gar ezera prominādi.
Ko darīt Ženēvas ezera prominādē?
1.Uzņemt bildi ar Puķu pulksteni.
2. Un, protams, ka jāapskata Jet’deu. Šī strūklaka ir tik milzīga, ka to redzējām pat braucot kalnā. Un tas kalns atradās citā valstī…
3. Apmeklēt kādu no Ženēvas ezera pludmalēm.
4. Izbraukt ar mazo ņipro ūdens tramvaju – kuģīti.
Par šīm aktivitātēm detalizētāku stāstu atradīsi šeit.
Loks pa Ženēvas vecpilsētu
Otrajā pastaigā pa Ženēvu es iekļautu:
1.Sv. Pjēra katedrāli, kas izskatās tā, it kā kāds to būtu salicis kopā no dažādiem vēsturisko arhitektūras stilu Lego komplektiem.
2.Vecpilsētas ieliņas. Atmosfēru ļoti labi var noķert blandoties pa bruģētajām ieliņām, kas dekorētas ar karogiem un strūklakām. Uzdevums, atrodi māju, kuras fasāde dekorēta ar cilvēku galvām. Dekoratīvajām, protams. Pavediens – tas ir populārs muzejs. Pats muzejs (ja tā godīgi) mani pārāk neaizrāva, bet ēka ir interesanta.
3.Bastiona parku. Kad ir laiks šaha spēlei…
Vairāk par šīm vietām lasi pilnajā rakstā par Ženēvas apskati.
Dienas mācība
Ja Tevi interesē pēc cik ilga laika saule eksplodēs un zeme ies bojā – Tu to vari noskaidrot no taimera uz Ženēvas Vēstures un mākslas muzeja fasādes.
Kur laiks tā lido? Ar to arī 4,5 aktīvas, piedzīvojumiem un elpu aizraujošajiem skatiem bagātas dienas Šveicē ir aizvadītas. Bet es nemelošu – arī nauda iztērēta pamatīgi. Un šis noteikti bija piedzīvojumu nevis atpūtas ceļojums, kas nozīmē, ka pēc tā derētu vēl viens atvaļinājums.
Lai kā arī nebūtu Šveice ir pasakaini skaists pasaules stūrīts un es šo ceļojumu patiesi izbaudīju. Un ceru, ka Tu izbaudīji šo rakstu.
