Polija nebeidz pārsteigt. Vai zināji, ka no Krakovas līdz Čenstohovai stiepjas maršruts, kurā atrodamas 25 viduslaiku pilis un pilsdrupas? Izklausās intriģējoši. Zuduša diženuma “skeletos” vienmēr ir kaut kas fascinējošs. Un daļa šī piļu ceļa atrodas ainavu parkā, kur iespējams apskatīt arī lielus akmens veidojumus. Vēl intriģējošāk.
Tā kā mums ir jānokļūst no Čehijas līdz Latvijai, un Polija ir tieši pa ceļam, tad dosimies vismaz daļiņu šī parka izpētīt.
Atrašanās vieta: Orlich Gniazd landscape park
Izmaksas: Maksas un Bezmaksas objekti, detaļas atradīsi zemāk
Ilgums: 1 diena
Kā nokļūt: Ar auto
Maza daļiņa no 25 piļu takas Krajobrazowy Orlich Gniazd
Pilsdrupas un lielie akmeņi, mēs jau nākam!
Orlich Gniazd noteikti ir “izvēlies savu piedzīvojumu” tipa apskates vieta. Parkā ir ļoooti daudz apskates punktu. Jā, ļoti ar trim o burtiem! Bet ierobežotā laika dēļ visu apskatīt mēs nepaspēsim *notrauc asariņu*.
Tāpēc, lai būtu godīgi būs 2×2. 2 pilis un 2 akmeņi. Tā teikt – mazs testerītis, lai varētu saprast vai tevi šis maršruts vispār varētu interesēt. Un ja pēc izmēģināšanas tevī ir alkas redzēt vairāk, neskumsti! Es izveidoju Google vietu sarakstu, kas apkopo lielu daļu no Orlich Gniazd apskates vietām, kuras es būtu gribējusi apskatīt ja man būtu vairāk laika. Šo karti vari atrast šeit.
Un akmeņu patiesībā būs vairāk. Jo abas pilis ir būvētas uz lieliem akmeņiem un klintīm. Tā arī parks ieguvis savu nosaukumu – Ērgļa ligzdas ainavu parks (angļu Eagles nest, Poļu Orlich Gniazd). Šo gan nevajadzētu jaukt ar to Ērgļa ligzdu, kas saistīta ar Otro pasaules karu (atrodas Vācijā).
Nu tad piesprādzē virtuālo drošības jostu un dodamies piedzīvojumā!
Es nevaru melot – man patīk lieli akmeņi! Un Orlich Gniazd parkā tādu ir daudz
Ja tev ir vājība uz milzīgiem akmeņiem – tad pirmkārt esi sveicināts klubiņā, un otrkārt, tevi gaida iespēja piepildīt savu akmeņu vajadzību skalu līdz pat augšai.
Ar pirmajiem akmeņiem mēs sastopamies negaidīti. Kamēr pēc Google maps mēģinām atrast ceļu līdz pirmajai pilij, mūsu priekšā iznirst vareni akmens milži. Tiem ir jocīgas formas – viens nedaudz atgādina milža zābaku.
Šeit nostrādā “pirmo akmeņu” efekts – noteikti ir jāpiestāj pataustīt, izpētīt un uzņemt vismaz 10 bildes.
Kad pieiesi tuvāk, atklāsi, ka šie akmeņi nav tikai dabas dekorācija lauku ainavai. Tajos ir iekaltas vietas klinšu kāpšanas stiprinājumiem. Sanāk ka šī ir tāda savvaļas brīvi pieejama klinšu kāpšanas trase. Tev kaut kur mugursomā nav aizķēries ekipējums?
Tā kā ekipējuma nav, atliek tikai pabrīnīties, ka no otras puses tas pats zābaka akmens izskatās pilnīgi savādāk – varbūt kā milža resnais vēders – un doties tālāk.
Orlich Gniazd parka pērle – pa pusei zudusī, bet intriģējošā Zamek Ogrodzieniec
Šis senā diženuma skelets ir iemesls, kāpēc mēs esam šeit.
Un apkārtnes iedzīvotāji to lieliski zina. Tāpēc mentāli sagatavojies šī brauciena vistūristiskākajai vietai. Auto jāatstāj aizdomīga paskata visticamāk pašrocīgi veidotās maksas stāvvietās un viss ceļš līdz pilsdrupu kasēm dekorēts ar stendiem kur pārdod našķus, mīkstās rotaļlietas un Polijai raksturīgo milzu saldējumu. Tas saldējums noķēra arī mani!
Tas kas šīs senās godības paliekas padara īpašas, ir fakts, ka pils mūri apvienoti ar milzu akmeņiem. Kas nozīmē, ka tur, kur sienas sabirušas pīšļos, tieši dažādu formu akmens stabi liecina par to, kādas bijušas mūru kādreizējās aprises.
Vēl 10 bildes ar milzu akmeņiem uztaisītas. Tad varam doties izpētīt kas Ogrodzieniec pils skeletam vēderā.
Sāksim ar telpu, kas atdalīta no galvenās pils ēkas un lepojas ar šermuļus uzdzenošu uzrakstu – Moku kambaris. Šī telpa nav priekš cilvēkiem ar vājiem nerviem. Te izstādīti moku rīki, un ja palasīsi aprakstus, var gadīties, ka sāks raut uz augšu.
Nē, varbūt tomēr, labāk ašā solītī dosimies uz Ogrodzieniec drupu galveno ēku, kas izrādās ir gandrīz vai kā labirints ar kambariem, mūriem un tuneļiem. Ar ko Tu mūs pārsteigsi, senais cietoksni?
Izskatās, ka pils puncītis kopumā ir tāds – tukšs. Nav nevienas mēbeles vai kāda cita priekšmeta. Tikai lielgabali, no kuriem viens pavērsts uz iekšpagalmu. Uz ko gan viņi tēmēja, uz savējiem?
Bet ja trūkst pildījuma, tad jāmēģina nošarmēt ar interesantiem arhitektūras elementiem. Izskatās, ka pilsdrupas vispirms mēģina mūs pārsteigt ar lielu šahtu, kura ved dziļi pazemē. Vari mēģināt ieskatīties, bet redzēt neko nevar. Piķa melna tumsa.
Otrā kārts ko pilsdrupas izspēlē ir tornītis, kurā iespējams uzkāpt, aplūkot apkārt esošos laukus un mājas. Vari iztēloties, ka esi ērglis, kas no savas ligzdas modri novēro apkārt esošās mājas un laukus.
Vēl vairāk lielu akmeņu! Okiennik Wielki
Šie akmeņi ir kā skatu tornis ar lodziņu.
Novietojam auto “stāvvietā” jeb citiem vārdiem sakot zāles laukumā, un dodamies pa džungļu taku pretī dabas brīnumam. Šis Orlich Gniazd parka akmens stabs ir patiesi iespaidīgs. Pirmie akmeņi tā priekšā mazliet nobāl. Bildē viss akmens milzis neietilpst un, lai redzētu virsotni jāatliec galva.
Bet kāds skats varētu pavērties no augšas? Baumo, ka lielisks. Un šķiet, ka varam saklausīt citu piedzīvojumu meklētāju balsis, kuras liecina, ka kāds šo akmens stabu tik tikko jau ir iekarojis. Nagi niez pamēģināt. Vai mēs riskēsim?
Es nevaru to rekomendēt, jo tas, kā pats saproti ir bīstami. Bet man liekas, ka ja kaut kur atradīsim kādu lēzenāku vietiņu, mēs pamēģināsim pakāpties nedaudz augstāk.
Dodamies akmenim apkārt un patiesi – šeit it vietiņa, kuru iespējams iekarot bez supervaroņa roku spēka. Galvenais būt uzmanīgam.
No augšas paveras patiešām skaists panorāmas skats uz apkārtējo koku galotnēm. Nu gluži kā no skatu torņa! Otrs pārsteigums ir akmens acs, kas ir gandrīz vai sirsniņas formā.
Daba tiešām ir brīnumu pilna.
Un man jau ir sajucis cik daudz bilžu ar milzu akmeņiem mēs šodien esam uzņēmuši.
Royal Castle Bobolice – pils klints virsotnē
Pils skeletu šajā izbraucienā mēs jau apskatījām. Kā būtu, ja mēs piedzīvojumu katlam piešautu arī kādu pili, kas ir nedaudz labāk saglabājusies? Izvēle krīt par labu nelielajai Bobovices pilij, kas uzsēdināta klints virsotnē.
Šo būtu grūti iekarot vai ne? Acīm redzot viss ir iespējams, jo manas prognozes par labāk saglabājušos bija aplamas. Pils nav labi saglabājusies, tā ir atjaunota. Bet tas nekas. Katrs reiz ir piedzīvojis ne tik labus laikus… Un kad pa ceļam ieraugi pilsdrupas, neuztraucies. Tā ir viena no citām pilīm. Mūsu galamērķis ir tālāk uz priekšu.
Bobovices pili virs Orlich Gniazd parka koku galotnēm var redzēt jau pa gabalu. Tik drūmā dienā kā šodien tā nedaudz atgādina Drakulas rezidenci. Nav grūti iedomāties, ka no logiem kāds vēro, kā mēs tuvojamies. Pilnīgi iespējams ka tie ir pils spoki…
Izrādās, ka pat ja tu vēlies šo pili apskatīt tikai no ārpuses, vienalga nāksies šķirties no pāris eiro. Neko darīt.
Un uzmini ko mēs šeit atrodam? Protams, ka lielu akmeni. Šo kāds milzis uzstutējis uz vēl viena akmens, izveidojot skaistu lodziņu. Ja paskatās uz to uz cik maza stūrīša šis akmens klucis balstās, tad ir gandrīz vai bail tam pieskarties – ka tik akmens nenogāžas lejā.
Pati pils lepni sēž klints virsotnē, aiz aizsargmūra. Papildus šiem drošības pasākumiem iebrucēju atbaidīšanai uzstādīta arī zīme “ uzmanies spoks “. Un nelielai humora devai – ar mūra sienu kontrastē uz āru izbīdītā koka tualete. Vismaz cilvēki uzreiz varēja saprast, kur noteikti nestāvēt, lai nesanāktu s… Tu jau zini, ko es domāju.
Kaut arī Orlich Gniazd parka piedāvājums ir vēl daudz reiz plašāks, pulkstenis nav mūsu pusē. Vēl tāpat kāds laiciņš būs jāpavada ceļā. Tāpēc dosimies uz naktsmājām “kaut kur pa ceļam” un atjaunosim spēkus nākamajai dienai, kad dosimies apskatīt Varšavu.
Vienalga vai Polija ir tavs brauciena galamērķis, vai Tu tai brauc cauri un meklē kādus interesantus pieturas punktus kur izstaipīt kājas, vienmēr atradīsies kāds interesants apskates objekts. Šis ainavu parks noteikti ir sava titula cienīgs – tajā atrodamas patiešām skaistas un fotogēniskas ainavas. Kā arī tas atmodina fantāziju un galvā uzreiz rodas desmitiem stāstu par milžiem, kas izmantojuši lielos akmeņus savā ikdienā un bruņiniekiem, kas reiz staigāja pa pilīm, no kurām vairs palikuši pāri tikai pussabrukuši karkasi.
