Polija nebeidz pārsteigt. Vai zināji, ka no Krakovas līdz Čenstohovai stiepjas maršruts, kurā atrodamas 25 viduslaiku pilis un pilsdrupas? Izklausās intriģējoši. Zuduša diženuma “skeletos” vienmēr ir kaut kas fascinējošs. Un daļa šī piļu ceļa atrodas ainavu parkā, kur iespējams apskatīt arī lielus akmens veidojumus. Vēl intriģējošāk.
Tā kā mums ir jānokļūst no Čehijas līdz Latvijai, un Polija ir tieši pa ceļam, tad dosimies vismaz daļiņu šī parka izpētīt. Un lai vēlreiz pārlauztu garo pārbraucienu ar piedzīvojumu starpbrīdi, piestāsim arī Varšavā. Kas tur interesants? Kā būtu ar krustojumu starp bibliotēku un botānisko dārzu? Arī izklausās intriģējoši. Nu tad laižam!
Maza daļiņa no 25 piļu takas Krajobrazowy Orlich Gniazd
Pilsdrupas un lielie akmeņi, mēs jau nākam!
Orlich Gniazd noteikti ir “izvēlies savu piedzīvojumu” tipa apskates vieta. Parkā ir ļoooti daudz apskates punktu. Jā, ļoti ar trim o burtiem! Bet ierobežotā laika dēļ visu apskatīt mēs nepaspēsim *notrauc asariņu*.
Tāpēc, lai būtu godīgi būs 2×2. 2 pilis un 2 akmeņi. Tā teikt – mazs testerītis, lai varētu saprast vai tevi šis maršruts vispār varētu interesēt. Un ja pēc izmēģināšanas tevī ir alkas redzēt vairāk, neskumsti! Es izveidoju Google vietu sarakstu, kas apkopo lielu daļu no Orlich Gniazd apskates vietām, kuras es būtu gribējusi apskatīt ja man būtu vairāk laika. Šo karti vari atrast šeit.
Un akmeņu patiesībā būs vairāk. Jo abas pilis ir būvētas uz lieliem akmeņiem un klintīm. Tā arī parks ieguvis savu nosaukumu – Ērgļa ligzdas ainavu parks (angļu Eagles nest, Poļu Orlich Gniazd). Šo gan nevajadzētu jaukt ar to Ērgļa ligzdu, kas saistīta ar Otro pasaules karu (atrodas Vācijā).
Nu tad piesprādzē virtuālo drošības jostu un dodamies piedzīvojumā!
Es nevaru melot – man patīk lieli akmeņi! Un Orlich Gniazd parkā tādu ir daudz
Ja tev ir vājība uz milzīgiem akmeņiem – tad pirmkārt esi sveicināts klubiņā, un otrkārt, tevi gaida iespēja piepildīt savu akmeņu vajadzību skalu līdz pat augšai.
Ar pirmajiem akmeņiem mēs sastopamies negaidīti. Kamēr pēc Google maps mēģinām atrast ceļu līdz pirmajai pilij, mūsu priekšā iznirst vareni akmens milži. Tiem ir jocīgas formas – viens nedaudz atgādina milža zābaku.
Šeit nostrādā “pirmo akmeņu” efekts – noteikti ir jāpiestāj pataustīt, izpētīt un uzņemt vismaz 10 bildes.
Kad pieiesi tuvāk, atklāsi, ka šie akmeņi nav tikai dabas dekorācija lauku ainavai. Tajos ir iekaltas vietas klinšu kāpšanas stiprinājumiem. Sanāk ka šī ir tāda savvaļas brīvi pieejama klinšu kāpšanas trase. Tev kaut kur mugursomā nav aizķēries ekipējums?
Tā kā ekipējuma nav, atliek tikai pabrīnīties, ka no otras puses tas pats zābaka akmens izskatās pilnīgi savādāk – varbūt kā milža resnais vēders – un doties tālāk.
Orlich Gniazd parka pērle – pa pusei zudusī, bet intriģējošā Zamek Ogrodzieniec
Šis senā diženuma skelets ir iemesls, kāpēc mēs esam šeit.
Un apkārtnes iedzīvotāji to lieliski zina. Tāpēc mentāli sagatavojies šī brauciena vistūristiskākajai vietai. Auto jāatstāj aizdomīga paskata visticamāk pašrocīgi veidotās maksas stāvvietās un viss ceļš līdz pilsdrupu kasēm dekorēts ar stendiem kur pārdod našķus, mīkstās rotaļlietas un Polijai raksturīgo milzu saldējumu. Tas saldējums noķēra arī mani!
Tas kas šīs senās godības paliekas padara īpašas, ir fakts, ka pils mūri apvienoti ar milzu akmeņiem. Kas nozīmē, ka tur, kur sienas sabirušas pīšļos, tieši dažādu formu akmens stabi liecina par to, kādas bijušas mūru kādreizējās aprises.
Vēl 10 bildes ar milzu akmeņiem uztaisītas. Tad varam doties izpētīt kas Ogrodzieniec pils skeletam vēderā.
Sāksim ar telpu, kas atdalīta no galvenās pils ēkas un lepojas ar šermuļus uzdzenošu uzrakstu – Moku kambaris. Šī telpa nav priekš cilvēkiem ar vājiem nerviem. Te izstādīti moku rīki, un ja palasīsi aprakstus, var gadīties, ka sāks raut uz augšu.
Nē, varbūt tomēr, labāk ašā solītī dosimies uz Ogrodzieniec drupu galveno ēku, kas izrādās ir gandrīz vai kā labirints ar kambariem, mūriem un tuneļiem. Ar ko Tu mūs pārsteigsi, senais cietoksni?
Izskatās, ka pils puncītis kopumā ir tāds – tukšs. Nav nevienas mēbeles vai kāda cita priekšmeta. Tikai lielgabali, no kuriem viens pavērsts uz iekšpagalmu. Uz ko gan viņi tēmēja, uz savējiem?
Bet ja trūkst pildījuma, tad jāmēģina nošarmēt ar interesantiem arhitektūras elementiem. Izskatās, ka pilsdrupas vispirms mēģina mūs pārsteigt ar lielu šahtu, kura ved dziļi pazemē. Vari mēģināt ieskatīties, bet redzēt neko nevar. Piķa melna tumsa.
Otrā kārts ko pilsdrupas izspēlē ir tornītis, kurā iespējams uzkāpt, aplūkot apkārt esošos laukus un mājas. Vari iztēloties, ka esi ērglis, kas no savas ligzdas modri novēro apkārt esošās mājas un laukus.
Vēl vairāk lielu akmeņu! Okiennik Wielki
Šie akmeņi ir kā skatu tornis ar lodziņu.
Novietojam auto “stāvvietā” jeb citiem vārdiem sakot zāles laukumā, un dodamies pa džungļu taku pretī dabas brīnumam. Šis Orlich Gniazd parka akmens stabs ir patiesi iespaidīgs. Pirmie akmeņi tā priekšā mazliet nobāl. Bildē viss akmens milzis neietilpst un, lai redzētu virsotni jāatliec galva.
Bet kāds skats varētu pavērties no augšas? Baumo, ka lielisks. Un šķiet, ka varam saklausīt citu piedzīvojumu meklētāju balsis, kuras liecina, ka kāds šo akmens stabu tik tikko jau ir iekarojis. Nagi niez pamēģināt. Vai mēs riskēsim?
Es nevaru to rekomendēt, jo tas, kā pats saproti ir bīstami. Bet man liekas, ka ja kaut kur atradīsim kādu lēzenāku vietiņu, mēs pamēģināsim pakāpties nedaudz augstāk.
Dodamies akmenim apkārt un patiesi – šeit it vietiņa, kuru iespējams iekarot bez supervaroņa roku spēka. Galvenais būt uzmanīgam.
No augšas paveras patiešām skaists panorāmas skats uz apkārtējo koku galotnēm. Nu gluži kā no skatu torņa! Otrs pārsteigums ir akmens acs, kas ir gandrīz vai sirsniņas formā.
Daba tiešām ir brīnumu pilna.
Un man jau ir sajucis cik daudz bilžu ar milzu akmeņiem mēs šodien esam uzņēmuši.
Royal Castle Bobolice – pils klints virsotnē
Pils skeletu šajā izbraucienā mēs jau apskatījām. Kā būtu, ja mēs piedzīvojumu katlam piešautu arī kādu pili, kas ir nedaudz labāk saglabājusies? Izvēle krīt par labu nelielajai Bobovices pilij, kas uzsēdināta klints virsotnē.
Šo būtu grūti iekarot vai ne? Acīm redzot viss ir iespējams, jo manas prognozes par labāk saglabājušos bija aplamas. Pils nav labi saglabājusies, tā ir atjaunota. Bet tas nekas. Katrs reiz ir piedzīvojis ne tik labus laikus… Un kad pa ceļam ieraugi pilsdrupas, neuztraucies. Tā ir viena no citām pilīm. Mūsu galamērķis ir tālāk uz priekšu.
Bobovices pili virs Orlich Gniazd parka koku galotnēm var redzēt jau pa gabalu. Tik drūmā dienā kā šodien tā nedaudz atgādina Drakulas rezidenci. Nav grūti iedomāties, ka no logiem kāds vēro, kā mēs tuvojamies. Pilnīgi iespējams ka tie ir pils spoki…
Izrādās, ka pat ja tu vēlies šo pili apskatīt tikai no ārpuses, vienalga nāksies šķirties no pāris eiro. Neko darīt.
Un uzmini ko mēs šeit atrodam? Protams, ka lielu akmeni. Šo kāds milzis uzstutējis uz vēl viena akmens, izveidojot skaistu lodziņu. Ja paskatās uz to uz cik maza stūrīša šis akmens klucis balstās, tad ir gandrīz vai bail tam pieskarties – ka tik akmens nenogāžas lejā.
Pati pils lepni sēž klints virsotnē, aiz aizsargmūra. Papildus šiem drošības pasākumiem iebrucēju atbaidīšanai uzstādīta arī zīme “ uzmanies spoks “. Un nelielai humora devai – ar mūra sienu kontrastē uz āru izbīdītā koka tualete. Vismaz cilvēki uzreiz varēja saprast, kur noteikti nestāvēt, lai nesanāktu s… Tu jau zini, ko es domāju.
Kaut arī Orlich Gniazd parka piedāvājums ir vēl daudz reiz plašāks, pulkstenis nav mūsu pusē. Vēl tāpat kāds laiciņš būs jāpavada ceļā. Tāpēc dosimies uz naktsmājām “kaut kur pa ceļam” un atjaunosim spēkus nākamajai dienai.
Ko apskatīt Varšavā?
Labrīt un braucam uz Varšavu!
Ja mums būtu bijusi iespēja, mēs apskatītu Kopernika zinātnes centru. Bet kā par nelaimi šajā dienā visas biļetes ir izpārdotas. Šo vajadzētu iemācīties kā mantru – tūristu sezonā biļetes ir jāpērk iepriekš. Citādi man pārāk bieži sanāk apdedzināties.
Nu neko darīt – apskatīsim Varšavas klasiku – Vecpilsētu un pili. Un vienu vietējo brīnumu…
Varšavas bibliotēka – bibliotēkas un botāniskā dārza krustojums
Kas notiek ja sakrusto ēku ar dārzu?
Izveidojas brīnums – dzīva māja, kuras sienas un jumts noaudzis ar dažādiem zaļiem augiem.
No ārpuses ēka asociējas ar uz āru izgrieztu siltumnīcu – gandrīz pa katru sienu augšup vijās kāds vītenis un ir daudz stikla detaļu.
Sekojam zīmītēm, kuras ved uz jumtu.
Vai kādreiz esi redzējis jumtu, uz kura aug zāle? Šeit ir tava iespēja.
Un zāle nav vienīgā zaļā dekorācija. Šeit ir daudz vīteņaugiem noaugušu tuneļu, kas virza cilvēku plūsmu dažādos virzienos. Tu vari doties, piemēram, uz kupolu, kas tāpat kā sienas ir noaudzis ar dzīvu, zaļu masu.
Vai arī tu vari doties paskatīties lejā pa stikla tuneli. Vai arī doties uz nelielu skatu platformu. Uz to gan ir vislielākā konkurence.
Tu neticēsi – šeit ir pat mazs grāvītis kurā dzīvo zivis. Zivis uz jumta, kurš to būtu domājis! Un tajā pašā laikā, caur stiklu var redzēt kā lejā, bibliotēkā cītīgi mācās studenti.
Tiešām neparasts apskates objekts.
Tālāk laižam apskatīt Varšavas pils divas sejas.
Varšavas Karaliskā pils un dārzi
Pie Varšavas karaliskās pils mēs nonākam no dārza puses. Pirmais iespaids – tā ir liela celtne, kas izstaro nozīmīgumu. Tai nav tik daudz rotājumu un caku, kā citām pilīm, bet nav nekādu šaubu par ēkas grandiozitāti.
Un nezinātājam ir neiespējami pateikt, ka kara laikā ēka būtu pilnībā iznīcināta un tad atjaunota.
Pils priekšā ir perfekts zālājs. Es nepārspīlēju. Tas ir perfekti zaļš, perfekti līdzens un tajā neaug neviena nezāle (māju īpašnieki sapratīs manu sajūsmu).
Un šajā zālājā var apsēsties atvilkt elpu! Pēc Belvederas pils apskates Vīnē tas ir patīkams pārsteigums. Izskatās, ka ļoti apķērīgas dāmas pat paņēmušas līdzi pikniku. Kur gan atrast vēl labāku vietu piknikam kā ar skatu uz pili? Nu labi, pietiks par zālājiem. Iesim apskatīt dārzu!
Varšavas Karaliskajai pilij ir divi dārzi. Augšējais un Apakšējais. Zālājs par kuru tik ļoti jūsmoju ir daļiņa no apakšējā. Vēl šajā dārza līmenī mēs atrodam tūju dzīvžogu un skaistas puķu dobes.
Lai nokļūtu augšējajā dārzā, mums jāuzkāpj pa trepēm. Šeit tevi priecē dzīvžogs, kuru kāda talantīga dārznieka rokas ir pārvērtušas par mežģīnēm un papildinājušas ar puķu dobēm.
Un paskat kāds skats paveras uz tūjām lejā un pilsētu otrā upes krastā. To lieliski papildina arī raibajos podos sastādītie koki.
Un tad seko pārsteigums – no otras puses šī pils izskatās pilnīgi savādāka. Balto sienu vietā ir sarkani ķieģeļi. Logu forma ir pavisam citāda. Pili rotā tornis. Abas pils puses izskatās gluži kā divas dažādas ēkas.
Bet es aizmirsu pili no otras puses nofotogrāfēt *uzsit ar plaukstu sev pa pieri*. Tāpēc vienīgais ko varu rekomendēt ir atvērt Varšavas Karalisko Pili Google maps. Ceru, ka spēci man šo mazo ČP piedot.
Varšavas vecpilsētas krāsainie nami
Varšavas vecpilsēta ir ļoti krāšņa.
Dosimies uz Vecpilsētas sirdi – tirgus laukumu. Šeit katra māja ir savā krāsā un ar citādu zīmējumu. Uz vienas attēloti muzikanti, uz citas kaut kādi briesmoņi, bet vēl cita lepojas ar ģeometriskām formām. Uzspēlēsim spēli – kura tev patīk vislabāk? Izvēle nav vienkārša. Visas ir ļoti dekoratīvas un lieliski cita citu papildina.
Bet ja tirgus laukuma drūzma nav tava tējas tase, interesanti ir arī ielūrēt šķērsielās. Šīs mājas, piemēram, atgādina trīs brāļus. Tikai šeit ir četras ar pusīti. Tai kas ir stūrī nav paveicies – izskatās, ka tai nav pieticis vietas un nogriezts gabaliņš.
Robeža starp veco un jauno pasauli – Varšavas nocietinājumi
Sekojot tūristu baram pa kādu no ieliņām nonākam līdz veidojumam, kas ļoti kontrastē ar krāšņajām, izcakotajām ēkām ar kurām lepojas Varšavas vecpilsēta – tas ir oranžu ķieģeļu aizsargmūris, kas atdala Vecpilsētu no pārējās Varšavas.
Pirmajā brīdī rodas sajūta, ka no pasaules nogriezta visa jautrība. It kā tu pēc kaut kā ļoti salda uzkostu vīnogu un tā liktos skāba. Bet kad tu sāc ieskatīties, atklājas ka arī kailajās sienās ir atrodams kaut kas interesants.
Piemēram, ieejas vārtu Barbikāns. Vai atceries viņa brālēnu no Krakovas piedzīvojumiem? Un ik pa brīdim vienmuļo mūri pārtrauc kāds tornītis vai izciļņu rinda. Un ja tā padomā, ir diezgan neparasti, ka aizsargsienas veidotas divos līmeņos.
Varšava, kopumā, Tu atstāji labu iespaidu. Bet pulkstenis nepielūdzami tikšķ. Ir jāsteidzas tālāk. Domāju, gan, ka kādu dienu atbrauksim vēlreiz.
Vienalga vai Polija ir tavs brauciena galamērķis, vai Tu tai brauc cauri un meklē kādus interesantus pieturas punktus kur izstaipīt kājas, vienmēr atradīsies kāds interesants apskates objekts. Bet mūsu Eiropas ceļojums vēl nav beidzies, mūs gaida vēl pēdējā pietura – Lietuva.
Nākamā pietura – Birštonas
Ceļojumu noslēdzam ar mierpilnu dienu Lietuvas kūrortpilsētā
Iepriekšējā ceļojuma diena Čehijā
Alas un kāda šarmanta kalnu pilsētiņa
