Bosnijā un Hercegovinā, pavisam netālu no Mostaras, atrodas kalns, kas klusi noraugās uz Neretvas upi tā pakājē. Uz šī kalna tikpat klusi sēž vēsturiskais Počiteļ ciemats — pa pusei dzīvs, pa pusei izkūpējis nebūtībā, gluži kā laiks.
Šī unikālā vieta ir pierādījums tam, cik trausla un neparedzama var būt dzīve. Viduslaikos Počiteļ bija stratēģiski nozīmīgs punkts un administratīvais centrs, bet Bosnijas kara laikā tas pārvērtās putekļos un drupās. Kā rezultātā, 1996. gadā Počiteļ iekļuva Pasaules Monumentu fonda 100 apdraudētāko kultūrvēstures vietu sarakstā.
Bet kā Počiteļ izskatās šodien? Vai tās ir drupas, vai tomēr kāds šo vietu vēl aizvien sauc par mājām? Iespējams, atbilde ir kaut kur pa vidu. Dosimies izpētīt šo mistēriju kopā!
Atrašanās vieta: Počitelj, Bosnija un Hercegovina
Izmaksas: Bezmaksas
Ilgums: ~1 stunda
Kā nokļūt: Auto, vai organizēta tūre uz Mostaru
Apskati pilno Horvātijas – Bosnijas un Hercogovinas maršrutu
Ko apskatīt Počiteļ, Bosnijā un Hercegovinā?
Mēs novietojam auto kalna pakājē. Un atliek vien paskatīties augšup, lai saprastu, ka mūs gaida piedzīvojums. Starp kokiem paslēpes spēlē Osmāņu ērā celti nami, kas nepacietībā gaida iespēju pastāstīt savus stāstus. Tu vari saskatīt medreses (musulmaņu reliģiskās vidusskolas) kupolus, staltu akmens pulksteņa torni un mošejas spico minaretu.
Un gluži kā ķirsītis uz kūkas, pašā augšā slejas pussabrucis cietoksnis. Interesanti, kādus noslēpumus tas sevī glabā?
Esi sveicināts akmens pilsētā
Akmens sienas caurvij Počiteļ, gluži kā asinsvadi caurvij cilvēka ķermeni. Ja Tu tām uzticēsies, tās izvedīs tevi cauri visam ciematam.
Aiz pirmās akmens nocietinājumu rindas, zemes līmenī, slēpjas mašīnas, krāsaini suvenīru stendi un tūristi. Šis nav tas skats, kuru es iztēlojos, kad lasīju, ka kara laikā lielākā daļa iedzīvotāju Počiteļ pameta. Izrādās ka, Počitelj nav spoku pilsēta. Šeit acīmredzami kāds tomēr dzīvo vai vismaz strādā.
Taču mistērija ar to vēl nav atrisināta. Tavu uzmanību piesaista šaura, bruģēta taciņa, kas starp akmens sienām vijas augšup kalnā. Tā kā sienas ir mūsu vienīgais gids, atliek vien tai sekot.
Pa ceļam mēs paejam garām vairākām vēsturiskām mājām, kuru sienas veidotas no robustiem akmens blokiem, bet jumtus sedz rombveida akmens plāksnes. Domāju, ka tev tagad ir skaidrs, kāpēc Počitelji mēdz saukt par akmens pilsētu?
Šīs intriģējošās ieliņas ir tik atšķirīgas no tās pasaules, kuru es pazīstu! Mēs esam aizbēguši tik tālu no lielpilsētas drūzmas un kņadas, ka rodas sajūta, ka esam aizceļojuši atpakaļ laikā.
Počite unikālā arhitektūra
Vadoties pēc UNESCO piedāvātās informācijas, Počiteļ arhitektūtā esot vērojamas Osmāņu un Viduslaiku atstātās pēdas. Bet mana netrennētā acs spēj ieraudzīt tikai Osmāņu impērijas liecības. Visticamāk, dēļ tā, ka Počiteļ galvenie apskates objekti ir saistīti ar Islāma arhitektūru.
Piemēram, Medrese, kurai tikko pagājām garām, ir Musulmaņu reliģiskā vidusskola. Ēka ir nedaudz paslēpusies starp krūmiem un augiem, bet Tu to vari atpazīt pēc kupolu rindas, kas sedz tās jumtu. Zem pieciem mazākajiem kupoliem ir klases, bet lielākais kupols sedz lekciju telpu.
Nākamais Počiteļ apskates objekts ir 16. gadsimtā būvētā Šišman Ibrahim-Paša mošeja. Par simbolisku samaksu šajā mošejā ir iespējams arī ieiet, bet es tik tālu nebiju aizdomājusies, tāpēc šodien neesmu atbilstoši saģērbusies un šī piedzīvojuma daļa, diemžēl, izpaliek. Taču, kad uzkāpsim augstāk kalnā, mums būs iespēja apskatīt mošejas atjaunoto kupolu un minaretu.
Trešais ievērojamais objekts – Počiteļ pulksteņa tornis atrodas tālāk no takas, kurai sekojam. Bet akmens stabs slejas tik augstu, ka tu to vari redzēt arī pa gabalu. Tas ir minimālistisks akmens tornis, kura augšā sēž akmens piramīda un katrā debespusē izveidota neliela niša. Ja paceļosi pa Bosniju un Hercegovinu nedaudz ilgāk, ievērosi, ka pulksteņa torņi šeit ir diezgan nozīmīgi. Ja vēlies par šo tematu uzzināt vairāk, palasi par torni, kas atrodas Sarajevo. Tas vēl aizvien rāda Mēness laiku.
Taču, tā kā par Počiteļ pulksteņa torni nekas daudz nav zināms, dosimies tālāk! Skats uz ciemata namiem kļūst iespaidīgāks ar katru soli, ko Tu sper augšup kalnā.
Kad Tu pēdējo reizi juties kā varonis Indiana Džonsa filmā?
Počiteļ patiesi ir noslēpumu pilna. Atliek tikai pamirkšķināt acis, un pēkšņi akmens pilsēta ir pārvērtusies par pamestu dārzu.
Taciņas kļūst šaurākas, un augi ir aizņēmuši tik daudz vietas, ka ir neiespējami izvairīties no lapu glāstiem. Šīs aizaugušās ejas šķiet gandrīz slepenas, un rodas sajūta, ka tu esi nonācis piedzīvojumu filmā.
Un, jo augstāk kalnā tu kāp, jo vairāk Počiteļ atgādina drupas. Šajā kalna daļā tu atradīsi daudz pamestu māju, kuras savā varā pārņēmuši augi. Efejas ložņā pa akmens sienām, un zari spraucas cauri pussagruvušām arkām un logiem, kuros vairs nav stiklu. Kāda māja pirmajā brīdī var izskatīties neskarta, taču tad tu saproti, ka no tās logu ailēm tev pretī skatās nevis silta viesistaba, bet gan melns tukšums.
Vai es teicu, ka Počiteļ nav spoku pilsēta? Šeit rodas sajūta, ka tā ir pavisam pamesta. Līdz brīdim, kad pie kāda no namiem tu ieraugi dzērienu ledusskapi, kurā pārdošanai izlikti vietējie brūvējumi. Kaut arī apkārt neredz nevienu dvēseli, šie vietējie labumi norāda, ka arī te kāds vēl aizvien dzīvo.
Vai tev pietiks drosmes izpētīt Počiteļ cietoksni?
Beidzot esam sasnieguši Počiteļ cietoksni. Un kas par skatu no šejienes paveras! No augšas tu vari redzēt Počiteļ akmens namus, kas izbārstīti starp kokiem un Neretvas upes līkumus. Tālumā Tu vari saskatīt kalnus, ceļus un citus ciematus.
Skatu papildina arī liels autoceļa tilts, kas izskatās vai nu pamests, vai vēl joprojām ir būvniecības stadijā; tā mūsdienīgā struktūra šķiet dīvaini nesavienojama ar šo citādi laika neietekmēto vidi. Tomēr pat ja tu redzi visas šīs lietas, tās šķiet tik tālu, ka liekas, ka tās pieder citai pasaulei.
Es domāju mēs šo skatu varētu izbaudīt vēl ilgi, bet mani no iekšas urda mazs velniņš. Kā būtu, ja mēs piešautu šim piedzīvojumam asumiņu un ielīstu izpētīt Počiteļ cietokšņa astoņstūra formas torni? Vai Tu uzdrīkstēsies?
Šeit nav nekādu barjeru, vai zīmju, kas atturētu mūs noskaidrot, kas slēpjas torņa puncītī, bet tā kā Počiteļ cietoksnis ir būvēts laika posmā no 15. Līdz 18. gadsimtam, ieeja ir uz katra paša atbildību.
Torņa apakšējajā līmenī nekā daudz nav. Bet ir akmens kāpnes, kas vijas augšup. Pēc pārdesmit pakāpieniem atklājas, ka torņa iekšējajā sienā ir niša caur kuru var redzēt tā tukšo viduci, kuru rotā asimetriski izvietotu logu un nišu rinda.
Kad esam sasnieguši augšu, atklājas, ka tur ir tukša telpa, no kuras uz visām pusēm paveras logi. Perfekta vieta izlūkošanai! Sienas ir veidotas no lieliem akmens blokiem un grīdu klāj grants un akmeņu maisījums. Arī šeit valda piedzīvojumu filmu noskņa.
Paskatoties pa logu, tu redzi, ka akmens siena aizstiepjas līdz pat pretējajai kalna pusei, kur izveidota vēl viena skatu vieta. Sekosim sienai!
Kas notika ar Počiteļ sapni par atdzimšanu?
Pa gabalu otrs cietokšņa gals izskatās daudzološs – margas un stikla detaļas norāda uz skatu platformu.
Tomēr, kad esam nonākuši galamērķī, mūsu priekšā paveras diezgan skumjšs skats. Ir skaidrs, ka kāds ir ieguldījis laiku un līdzekļus, lai izveidotu kaut ko, kas visticamāk sapņoja kļūt par tūristu informācijas centru (vai ko tamlīdzīgu). Tomēr darbi ir pamesti pusratā – konstrukcijām trūkst gabali un sienās ir caurumi. Un izskatās, ka šī vieta ir atstāta novārtā jau diezgan ilgu laiku, jo spraugās un plaisās ir ieaugušas efejas un vīģes. Cik ilgam laikam jāpaiet, lai izaugtu vīģu koks? Es pieņemu, ka gadiem?
Nepārproti – skats no platformas ir brīnišķīgs. Ja vēlies uztaisīt foto ar torni, kurā mēs tikko kāpām, tad šī ir īstā vieta. Tomēr man ir bail ieiet pamestajās telpās, kas atrodas zem platformas. Ir sajūta, ka tur piedzīvojumu filma varētu pārvērsties par šausmeni. Un man ir skumji redzēt, ka tas kas ir ticis iesākts nav novests līdz galam. Īpaši tāpēc, ka Počiteļ patiešām ir ļoti intriģējoša un unikāla vieta.
Ko nu? Es domāju, dosimies atpakaļ lejā un, pirms došanās uz Mostaru, vēl mazliet pastaigāsim pa idilliskajām ieliņām.
Ceļojumos man vissaistošākās liekās tās vietas, kuras piedāvā iespēju ielūkoties vai nu citā laikā vai citā kultūrā. Počiteļ apvieno abas. Tāpēc manās acīs tas noteikti ir džekpots un es rekomendēju šo fascinējošo vietu apskatīt. Kā arī ceru, ka sapnis par Počiteļ atdzimšanu nav zudis.
Pilnais Horvātijas un Bosnijas un Hercogovinas maršruts
Ko apskatīt, ko nogaršot, ko piedzīvot. Plus noderīga informācija.
