Tātad, tev ir vēlme pamērcēties Ventas rumbas aukstajos ūdeņos un Tu mēģini atrast idejas ko apskatīt Kuldīgā, lai pārvērstu šo izbraucienu par neaizmirstamu piedzīvojumu? Jāsaka, ka esi izvēlējies lielisku galamērķi. Kuldīgā atradīsi ne tikai platāko ūdenskritumu Eiropā, bet arī šarmantas bruģētas ieliņas, kas stāsta par sen aizgājušu laiku, smilšu alas, kurās rodas sajūta, ka laiks ir apstājies, un apskates objektu pulka jaunpienācēju, šķībo skatu torni. Saka, ka uz Kuldīgu var aizbraukt reizes desmit un, ja turēsi acis vaļā, vienmēr atradīsies kaut kas jauns un pārsteidzošs.
Tad nu dosimies noskaidrot ko apskatīt Kuldīgā!
Pizas brālēns – Kuldīgas šķībais skatu tornis
Dažas lietas ir vieglāk izskaidrot ar salīdzinājumiem, tāpēc nav jābrīnās, ka Kuldīgas jauno skatu torni bieži vien salīdzina ar Pizas torni. Jā, patiesi, arī Kuldīgas jaunais skatu tornis ir saliecies slīps. Tikai atšķirībā no Pizas torņa, šis tāds ir veidots apzināti. Pizas tornis savukārt esot piedzimis taisns.
Lielais jautājums, kas rodas paskatoties uz šo skaistuli, ir vai Kuldīgas skatu torņa interesantā forma mēģina kompensēt skatu, kas paveras no augšas? Vai arī skats ir tik pat interesants kā torņa dizains? Ir tikai viens veids kā to noskaidrot. Jākāpj augšā!
Kāpjot atklājas, ka skaists skats paveras pat tad, kad esi ticis tikai līdz pusei. Labas ziņas tiem, kas baidās uzkāpt līdz augšai! Bet mēs drošsirdīgi turpinām ceļu augšup.
Jau brīdī, kad tu sper kāju uz Kuldīgas skatu torņa augšējās platformas ir skaidrs, ka kāpiens ir bijis tā vērts. Panorāma ir patiesi burvīga. It īpaši skats uz Ķieģeļu tiltu pāri Ventas rumbai.
Otrs jautājums, kas mocīja manu prātu ceļā uz šejieni bija – vai no augšas ir iespējams pateikt, ka tornis ir slīps? Jā un nē. Kad tu paskaties lejā, viss izskatās taisns. Līdz brīdim, kad tu saproti, ka skatoties pāri margām tavs ķermenis nav novietots taisni, bet gan ieslīpi.
Pirmā vieta, ko apskatīt Kuldīgā noteikti bija piestāšanas vērta. Bet tagad laiks doties uz populārāko apskates objetu Kuldīgā – Eiropas platāko ūdenskritumu.
Pārej pāri Ventas rumbai
Un kad Tu pēdējo reizi pārgāji pāri Ventas rumbai? Es šo aktivitāti atkārtoju ik pēc pāris gadiem un katru reizi tas ir jauns piedzīvojums. Kā arī ir forši palielīties ārzemju kolēģiem, ka es brīvdienās pārgāju pāri Eiropas platākajam ūdenskritumam.
Bet vispirms līdz Ventas rumbai ir jātiek, un ceļā ir vairāki vides objekti, kas cenšas novērst mūsu uzmanību no mērķa. Vispirms autostāvvietā uzmanību piesaista unikāla riteņu piestātne, kas veidota kā vimbas, kas lec uz rinķi. Atgādinājums par lidojošajām zivīm, kuras varam vērot katru pavasari.
Pavasarī Ventas rumbā mutuļo ūdens un tā izskatās diezgan draudīga. Bet simtiem neatlaidīgu zivju metas pretī straumei un lec, un lec un lec, līdz kādai beidzot izdodas uzlekt pietiekami augstu, lai ūdenskritumu pievarētu. Tajā brīdī pašam gribās lekt augšā un aplaudēt.
Bet es novirzos no tēmas. Tā mēs tālu netiksim! It īpaši ja turpināsim piestāt fotogrāfēt, jo pēc pārdesmit soļiem mūs aptur nākamais interesantais vides objekts – koka skulptūra, kurā mīlniekiem pa vidu redzama sirsniņa.
Visbeidzot esam sasnieguši Kuldīgas kroņa dārgakmeni – Ventas rumbu. Interesants fakts: šī ūdenskrituma vidējais platums ir no 100 – 110 metriem, un tas mainās līdz ar sezonām. Pavasara palu laikā Ventas rumba varot plesties pat līdz 270 metriem! Ūdenskrituma augstums gan nav ne tuvu tik iespaidīgs, bet vasaras sezonā tas netraucē vietējajiem to izmantot kā brīvdabas dušu.
Tomēr īstais piedzīvojums tagad tikai sākas! Vai esi gatavs doties pāri? Jābrīdina, ka upes gultne šeit ir slidena un akmeņi to tik vien gaida, kā iespēju uzbrukt taviem kāju īkšķiem. Sākumā iet ir viegli, bet jo vairāk tu tuvojies ūdenskrituma centram, jo stiprāka paliek straume. Neviens nesolīja, ka iet pāri ūdenskritumam būs vienkārši! Bet stāvot Ventas rumbas pašā viducī uz brīdi rodas sajūta, ka tu patiešām spēj visu!
Lēni un uzmanīgi, bet esam pārgājuši ūdenskritumam pāri un nonākuši pie vēl viena interesanta Kuldīgas apskates objekta – Kūldīgas muzeja. Šeit tev ir iespēja noskaidrot kā reiz dzīvoja bagātie kūldīdznieki.
Iekāp laika mašīnā un paviesojies 19. gadsimta Kuldīdznieka dzīvoklī
Kuldīgas muzeja apmeklējums
Nākamā pietura mūsu Kuldīgas apskates programmā ir zaļa oāze, kas slēpjas pašā pilsētas sirdī.
Kuldīgas Pils dārzs
Kuldīgas iepazīšanu turpinām skulptūru parkā, kurš atrodas vietā, kur kādreiz slējusies Hercoga Jēkaba pils. Šeit tev ir iespēja “nomedīt” 22 skulptūras, kas stāsta dažādus stāstus.
Bet kāda cita interesanta detaļa, ko ievēros tikai visvērīgākie ceļotāji ir zaļš uzkalniņš zālājā. Izrādās, ka tur slēpjas pils pagrabs, viena no retajām liecībām, kas stāsta par pili, kura šeit kādreiz slējusies.
Man pašai sirsniņā iekrita tas parka stūrītis, kurā izveidota koka laipa, kas ved līdz strūklakai. Šai vietai ir tāda viegli romantiska noskaņa. Bet kas ir tie augi apstādījumos ar lielajām lapām, kas izskatās pēc rabarberiem? Tie taču nevar būt rabarberi, vai ne?
Ko apskatīt Kuldīgas vecpilsētā?
Ir pienācis laiks izstaigāt bruģētās ieliņas, kas vijas starp vēsturiskām mājām. Interesanti, ka Kuldīgas vecpilsēta vēl aizvien ir saglabājusi ielu plānojumu tādu, kāds tas bijis laikā no 16. līdz 18. gadsimtam.
Dažas no ēkām ir atjaunotas, bet uz citām redzamas pamatīga laika zoba pēdas. Tu apstājies lai apskatītu kādu namu uz Baznīcas ielas, un no tā iespaidīgajām ieejas durvīm, formas un detaļām ap logu ailēm var nojaust par to, cik grandiozs tas kādreiz bijis. Bet gadi to nav saudzējuši, un šķiet, ka ja tu pārlaidīsi pirkstus sienām, no kurām lobās nost krāsa, tas kas ir palicis pāri no kādreizējā krāsojuma pārvērtīsies putekļos uz tavas plaukstas.
Pastaigas laikā es ieteiktu pievērst uzmanību šādām detaļām:
Baznīcas iela 7
Šeit atradīsi ne tikai Kuldīgas, bet visas Kurzemes vecāko koka ēku.
Kuldīgas rātslaukums
Kuldīgas rātslaukums ir diezgan košs un tajā kūsā dzīvība. Kā arī tajā atrodams nevis viens, bet veseli divi rātsnami. Jaunais rātsnams uz citu ēku fona izceļās ar kolonnām, kas kā lieli stabi tiecas debesīs un sadala ēku vairākās daļās. Bet vecais rātsnams ir atjaunota koka ēka, ko var atpazīt pēc tā sulīgā krāsojuma. Sienas ir brūnas, slēģi koši dzelteni bet dakstiņu jumts orandžs.
Sv. Katrīnas baznīca
Šīs baznīcas vienkāršā, baltā fasāde slēpj kādu noslēpumu. Vai zināji, ka sieviete, kas attēlota Kuldīgas ģērbonī ir tā pati Katrīna, kurai par godu nosaukta šī baznīca? Virs baznīcas sānu ieejas tu atradīsi medaljonu, kur viņa, tāpat kā ģērbonī stāv ar moku ratu un zobenu rokā.
Baznīcas atrašanaš vieta kartē.
Pēc pastaigas Kuldīgas vecpilsētā ir laiks šķērsot orandžo ķieģeļu tiltu, lai atgrieztos Ventas otrā pusē. Bet pirms tam, veltīsim nedaudz uzmanības arī pašam tilta.
No kurienes paveras skaistākais skats uz ķieģeļu tiltu?
ĶManuprāt, labākais lenķis no kura apbrīnot tiltu pāri Ventai atrodams uz skatu platformas, kurā var nonākt, nokāpjot pa mazām koka trepītēm gandrīz pie paša tilta, vecpilsētas pusē. Tur šim 19. gadsimta velvju tiltam var pienākt pavisam tuvu klāt.
Lai nonāktu mūsu pēdējajā Kuldīgas pieturas punktā, tev nāksies vai nu sēsties auto vai doties aptuveni 5 kilometrus garā pastaigā (skaitot no Kuldīgas ķieģeļu tilta). Un liec aiz auss, ka šo vietu var apmeklēt tikai gida pavadībā, tāpēc pirms došanās uz alām, sazinies ar adminstrāciju, lai pieteiktu savu apmeklējumu.
Pazemes valstība pie Kuldīgas – Riežupes smilšu alas
Maksas ieeja, sazinies ar vietas adminstrāciju, lai noskaidrotu cenas.
Kuldīgā tu atradīsi ne tikai Eiropas platāko ūdenskritumu, bet arī kādu maģisku vietu, kurā rozes bez ūdens nenovīst pat mēnešiem ilgi. Riežupes smilšu alas ir kā cita pasaule, kurā gaiss ir vēsāks un laiks seko citādākam ritmam nekā virszemē.
Pēc īsas drošības instrukcijas slēdzam iekšā telefonu lukturīšus un gides vadībā ienirstam tumšajā pazemes laberintā. Tunelis ir šaurs un Tu jūties kā maza pelīte aliņā. Jau pirmajās divās minūtēs kāda cita grupas dalībniece skrien ārā, solot sev vairs nekad neko tādu nenodarīt. Cilvēkiem ar klaustrafobiju te tiešām nebūs īstā vieta!
Bet mēs drosmīgi turpinam savu ceļojumu pa gaiteni, kura pamatni klāj mīkstas, baltas smiltis. Brīžiem ejas ir pietiekami augstas, lai tu varētu izslieties taisni, bet citos posmos ir jāpieliecas. Ik pa brītiņam, kad nonākam kādā plašākā telpā gide apstājas, lai padalītos ar interesantām detaļām par alu vēsturi. Izrādās vajadzēja vesalas 3 paaudzes, lai šo alu laberintu izveidotu, un kopumā tas stiepjas aptuveni 2 kilometru garumā. Viesiem gan atvērti ir tikai aptuveni 460m.
Ložņājot pa tumšajām peļu aliņām ir neiespējami pateikt cik tālu esam nogājuši vai arī, cik ilgi jau esam pazemē. Gide joko, ka šī vieta, kurā laiks šķietami ir apstājies, palīdz viņai mūžam palikt jaunai. Tomēr pienāk brīdis, kad arī mums ir laiks doties atpakaļ virszemē, kur saule šķiet daudz žilbinošāka nekā pirms mūsu mazās ekskursijas.
Un kādas ir tavas domas?
Kuldīgas apskate patiesi ir īsts piedzīvojums! Kā jau minēju, es šeit atgriežos ik pēc pāris gadiem un šī šarmantā, klusā pilsēta nebeidz mani pārsteigt. Šķiet, ka Kuldīgai vienmēr azotē ir paslēpts kāds interesants vēstures stāsts ko pastāstīt.
