Vai esi dzirdējis nostāstus par kalnu ezeru, tik tīru un neskartu, ka tam piemīt gandrīz maģiska aura? Mierīgās dienās, tā kristāldzidrajā ūdenī, gluži kā spogulī atspīd majestātiskās kalnu virsotnes, kas to sargā. Vai šāda vieta patiešām pastāv? Jā. Dziļi Francijas Écrins nacionālajā parkā, dabas un kalnu ieskauts, slēpjas Lac du Lauvitel.
Šis iespaidīgais Alpu ezers, kas atrodas 1 530 metrus virs jūras līmeņa, kā sirēna vilina pārgājienu entuziastus. Taču Lauvitel pārgājiena burvība neslēpjas tikai galamērķī—tā pavada tevi ik uz soļa, kuru sper takā. Tāpēc uzauj pārgājienu zābakus un dodamies mazā, virtuālā pārgājienā pa Francijas kalniem!
Atrašanās vieta: Parkings (sākuma punkts), Ezers
Izmaksas: Bezmaksas
Ilgums: 6.22km vadoties pēc sporta pulksteņa, kopējais augstuma pieaugums (total ascent) 547m
Kā nokļūt: Ar auto
Citi maršruti Francijas kalnos: Le Petit Montrond ; Baron – Veyrier
Šis piedzīvijums ir daļa no Francijas ceļojuma maršruta
Bet vispirms – pusdienu pietura Le Bourg d’Oisans
Tā kā šoreiz pārgājienu sāksim nedaudz pēc pusdienlaika, tā ir lieliska iespēja piestāt kādā Francijas kalnu pilsētiņā, lai baudītu sātīgu, tradicionālu kalnu maltīti un gūtu nelielu priekšstatu par to, kāda mūsdienās ir dzīve Francijas kalnu pakājē. Ja dodies pārgājienā pa Lauvitel ezera taku, lieliska pietura ir Le Bourg-d’Oisans.
Tā kā esam šeit nesezonā, pilsētiņā pilnā sparā norisinās celtniecības un ielu atjaunošanas darbi, taču izdodas atrast arī klusākas ieliņas, kurās var noķert vienkāršo fasāžu un akmens māju šarmu. Un, šķiet, ka gandrīz katras ielas galā, pa spraugu starp mājām, paveras skats uz kalniem. Ir interesanti kādu brītiņu paklaiņot apkārt un iemest aci suvenīru veikaliņā vai beķerejā.
Pusdienās piestājam Café du Centre. Mana izvēle šoreiz krīt uz sātīgu gaļas gabalu ar mērcīti un nelielu porciju Gratin Dauphinois—reģionā populāru ēdienu no kartupeļu šķēlītēm, krējuma un garšvielām. Tas ir ne tikai garšīgs, bet arī sniedz enerģiju, kas nepieciešama, lai dotos tālāk.
Gatavs sākt pārgājienu pretī Lauvitel ezeram Francijas kalnos?
Mēs novietojam auto bezmaksas stāvvietā, un tiklīdz tu atver durvis, tu sajūti maigu lietus lāsīšu deju uz ādas un svaigo lietus smaržu gaisā. Laikapstākļi noteikti nav ideāli kāpšanai kalnos, bet to mainīt nav mūsu spēkos. Atliek tikai izvēlēties—doties augšup pa lietu vai griezties atpakaļ. Ja neesi pieredzējis kalnos kāpējs, drošākā izvēle būtu pārgājienu atlikt.
Taču šoreiz mūs pavada pāris rūdīti kalnu taku iekarotāji, tāpēc mēs dodamies tālāk, kur ceļa līkumi ved mūs cauri mazam akmens māju pudurim. Tas izskatās vai nu pēc klusa ciematiņa, kurā nav ne miņas no steigas, vai varbūt pat retrīta vietas—pa kādas ēkas lielo logu var redzēt cilvēkus, kas nodarbojas ar jogu.
Tu pacel skatu uz vietu, kur vajadzētu būt kalnam, kuru plānojam iekarot, bet viss, ko redzi, ir pelēka lietus siena. Gribas smieties—izskatās, ka mūs gaida īsts piedzīvojums! Un tā patiešām ir, jo, lai arī es nevaru ieteikt doties pa šo taku lietū (akmeņi kļūst ļoti, ļoti slideni), pat slikti laikapstākļi nespēj mazināt Lauvitel ezera skaistumu. Un es ceru, ka tad, kad tu kādu dienu patiešām atbrauksi šurp, laikapstākļi būs daudz labvēlīgāki.
Francijas Kalnu takas līkloči
Lielākā daļa šīs Francijas kalnu takas vijas cauri zaļojošam mežam, kur tevi no apkārtējās pasaules slēpj bērzi, papardes un citi koki un krūmi, kuru nosaukumus es nezinu. Taka ir labi uzturēta, un lielākā tās daļa ir izklāta ar akmeņiem, kas vienlaikus ir gan svētība, gan lāsts. Tūkstošiem soļu nopulētie akmeņi pasargā taku no pārvēršanās dubļu laukā, taču, kā jau minēju, lietus laikā tie kļūst ārkārtīgi slideni, tāpēc vienmēr jāskatās, kur likt kāju.
Runā, ka vasarā Lauvitel ezera taka ir pilna ar tūristiem, bet izskatās, ka septembrī, nedēļas vidū, mēs varam izbaudīt Francijas kalnu burvību gandrīz pilnīgā vientulībā. Vai varbūt tas ir lietus dēļ?
Augstāk kalnā, taka no lēzena slīpuma pārvēršas par akmeņu trepēm, bet augu siena ap mums kļūst arvien retāka. Kā rezultātā ik pa brīdim paveras logs uz citām kalnu virsotnēm tālumā. Šādā laikā lielākā daļa no tām tinušās miglā, bet pretējā pusē redzams viens kalns, kas izskatās kā debesu favorīts—atšķirībā no pārējiem, to apspīd saule.
Nenogurdināmā Francijas kalnu upe
Izrādās, ka šajā pastaigā mums ir arī kāds rotaļīgs kompanjons—kalnu upe, kas mūs pavada lielu daļu no Lac du Lauvitel takas. Ik pa brīdim tā parādās un atkal pazūd, padarot kāpienu kalnā daudzveidīgāku un aizraujošāku.
Mūsu pirmā satikšanās ar upi notiek jau pašā takas sākumā, kur tā strauji traucas pāri visdažādāko formu un izmēru akmeņiem. Taču visgrandiozākā dabas izrāde mūs sagaida augstāk kalnā. Cīnoties ar akmens trepēm, tu tālumā ieraugi baltas, putojošas ūdens straumes, un, kad pienāc tuvāk, atklājas, ka upe šeit sazarojas vairākās kaskādēs, ko šķeļ koki un akmeņi. Izskatās gluži kā Kazu gravas ūdenskrituma lielais brālis!
Spēks, ar kādu plūst šis ūdens uzlādē un sniedz enerģiju doties tālāk.
Elpu aizraujošais Lauvitel ezers Francijas kalnos
Ik pa brīdim nākas apstāties, lai padzertos un atvilktu elpu, bet tik skaistā kalnu takā, laiks lido vēja spārniem. Un vienā brīdī mēs attopamies, ka esam nonākuši kalna virsotnē.
Skats, kas paveras tavā priekšā atgādina sapni.
Pa labi no tevis ir plašs visdažādāko izmēru un formu akmeņu laberints. Izskatās ka milzis tos ir nesis savās lielajās saujās, līdz viņš ir piekusis un izbēris akmeņus tepat uz zemes, kur tie, sakrituši kaudzēs, guļ līdz pat šai dienai. Šīs dabīgās šķēršļu joslas vidū sēž arī pāris šarmantas akmens ēkas, kam piemīt tā raupjā, ne-industriālā kalnu burvība.
Ir grūti noticēt, ka šī vieta ir īsta, bet tas vēl nav viss. Tavā priekšā paveras zilais Lauvitel ezers, kuru ielenc augsti kalni. Šo kalnu virsotnes slēpjas lietus dūmakā, un no ezera augšup ceļas mākoņi. Tālumā, starp kokiem, kas izkaisīti pa kalniem, līkumo upes, kuras, visticamāk, baro ezeru ar tīru, kalnu ūdeni. Kāds iekniebiet man!
Tu sper pāris soļus tuvāk, un ieskaties ūdenī, kas pie krasta ir tik caurspīdīgs kā stikls un dzelmē var saskatīt katru akmeni. Jābrīdina gan, ka lai netraumētu šī ezera delikāto ekosistēmu, peldēšana un jebkāda veida ūdens sports šeit ir stingri aizliegti. Tāpēc, lai arī cik liels nebūtu kārdinājums, ieturi no ūdens pieklājīgu distanci.
Ir teiciens, ka cilvēks varot stundām skatīties kā tek ūdens un deg uguns. Bet izskatās, ka cilvēks var arī stundām vienkārši skatīties uz Lauvitel ezeru un izbaudīt mirkļa burvību. Kad esi gatavs atvadīties no šīs maģiskās vietas, ir jādodas atpakaļ pa to pašu taku, kas nozīmē, ka tev būs vēl viena iespēja sasveicināties ar kalnu upi. Kāpšana lejā gan vienmēr šķiet vienkāršāka. Droši vien deļ dopomīna, kas pēc ezera apskates plūst tavās dzīslās.
Un kādas ir tavas domas?
Esmu iemīlējusies! Lauvitel ezera taka noteikti ir viena no skaistākajām takām Francijas kalnos. Un ceļš augšup nav pārāk ilgs vai pārāk izaicinošs (atbilstošos laika apstākļos), tāpēc, ja tu vienmēr esi vēlējies redzēt kalnu ezeru, šī ir lieliska opcija.
Maršruts kuram sekojām
No mana sporta pulksteņa
