Ko redzēt Līgatnē? Līgatnes apskate Tev patiks, ja sirdī esi alu un klinšu mednieks. To Līgatnē ir patiešām daudz, un katra Līgatnes pagrabala ir mazdrusciņ savādāka. Kādā atgādina cietuma celli, cita aizslēgta, bet durvis rotā mistiski sibmoli, vēl citā uz brīdi var sajusties kā šausmu filmā… Un tā kā daudzi uz Līgatni brauc, lai dotos pārgājienā, beigās pastāstīšu arī kā (ne)iet pārgājienā pa Līgatni, jeb smieklīgu stāstiņu par to kā reizēm gadās, ja mēģina iet bez kartes.
Gatavs doties apskatīt Līgatni? Lecam auto un laižam!
Kā gala mērķi kartē vari ielikt Līgatnes Tūrisma informācijas centru, jo pie tā atrodama bezmaksas autostāvvieta.
Ko apskatīt Līgatnē? Līgatnes pagrabalas
Daudzveidīgais Lustūzis – no pagrabalām ar sikspārņiem līdz skatu platformai
Šoreiz sāksim ar (manuprāt) Līgatnes visiespaidīgāko un noteikti visdaudzveidīgāko iezi – Lustūzi.
Vispirms var piestāt pie Lustūža skatu platformas, kur iespējams uztaisīt skaistas bildītes ar klinti fonā. Bet ilgi nekavēsimies, jo Lustūzī ir daudz ko izpētīt. Uz ieža izveidotas taciņas vairākos līmeņos.
Sāksim ar Lustūža “pirmo stāvu”. Šeit sākas alu noslēpumi.
Ielūrēsim pirmajā alā – tā stiepjas tālumā. Galā deg svecītes. Gluži kā šausmenē sanāk iet pa tuneli, kuram abās pusēs ir slēgtas durvis. Vai aiz tām ir kartupeļi vai slēpjas kāds briesmonis? Kas to lai zina.
Vienas no durvīm tomēr ir vaļā. Kas kambarī iekšā? To ieraudzīt iespējams tikai pienākot klāt un paspīdinot lukturīti.
Šoreiz iekšā atradām sikspārni, kas čučēja saldā miedziņā. Tāpēc ļoti uzmanīgi, lai viņu netraucētu dodamies ārā.
Citas Lustūzī atrodamās durvis ir slēgtas. Uz vienām sazīmēti simboli. Uz citām dakša un vēl kaut kāds instruments. Intriģējoši, vai ne?
Ir arī mazākas, iedobēm līdzīgas alas. Tādas, kurās varētu paslēpties no lietus. Tajās interesanti paskatīties klints tekstūras un izpētīt daudzos skrāpējumus ieža sienās.
Līgatnes Lustūža “otrajā stāvā” atradīsi durvis uz kurām rakstīts Spoku ala. Dikti gribētos zināt, kas tur iekšā, bet durvis šoreiz slēgtas.
Mierinājumam pastāstīšu kaut ko interesantu, ko ievērojām apskatot Līgatni ziemā. Lustūža iezis ir tik orandžs, ka pat lāstekas, kas uz tā veidojas ir orandži brūnas.
Bet ja pieveiksi trepes, pašā Lustūža augšā atradīsi skatu platformu. Es vienmēr meklēju, kur paskatīties uz pilsētu no augšas. Līgatnē šāda vieta ir Lustūzis. Bet pačukstēšu ka tā nav vienīgā skatu platforma, ko Līgatnes pārgājiena laikā iespējams iekarot. Būs vēl viena.
Līgatnes ānfabrikas klints un taka uz Rīgas kalnu
Nākamā apskates vieta Līgatnē, uz kuru ved mūsu ceļš ir Ānfabrikas klints. Ar ko šīs pagrabalas atšķiras no Lustūža?
Šajā apskates vietā upītes otrā pusē atradīsi augstu sienu ar vairākām durvīm. Kas aiz tām slēpjas? Atkal mistērija, jo klāt tikt nav iespējams. Priekšā ir ūdens. Bet skats ir iespaidīgs. Un turpat blakus ir trepītes, kas ved augšup, kur redzamas vēl pāris alas.
Dodamies!
Ja vispirms uzkāpsi līdz pašai augšai atradīsi vēl vienu skatu platformu.
Ja dosies tālāk uz labo pusi, taka vedīs uz Rīgas kalnu, un pa ceļam būs vairākas alas. Katra ir mazdrusciņ savādāka. Liela daļa šajā Līgatnes takā atrodamo alu ir diezgan seklas un (manuprāt) nedaudz atgādina cietuma celles. Bet interesantākie skati ko noķērām:
Ala, kurai otrā pusē ir caurums. Esot leģenda, ka, lai kļūtu par vilkati pilnmēnesī jālien cauri koka saknēm. Par ko var kļūt, ja izlien cauri šādai alai?
Ir arī ala ar neparastajiem griestiem. Visās alās ir redzamas interesantas tekstūras un paterni, bet šīs griesti īpaši palika atmiņā.
Un ala ar mazo alu. Ja pieliecas un ieskatās var redzēt, ka mazā ala ir tāds kā neliels tunelītis, kas beigās šķiet pāriet vēl vienā alas telpā.
Šeit atradām arī vienu garāku, šausmeņu ala, kurā čučēja vēl viens sikspārnis.
Cik reizes šajā rakstā par to ko apskatīt Līgatnē es jau esmu pateikusi vārdu ala?
Kā (ne)iet pārgājienā pa Līgatni jeb reizēm gadās
Mazliet smieklīgs stāsts no dzīves par nepieredzējušiem pārgājienā gājējiem.
Internetā redzēju vairākus Līgatnes pārgājienu maršrutus, kuri rekomendēja doties gar Līgatnes upīti uz kādu no iežiem pie Gaujas. Nolēmām tā arī darīt. Par mērķi nospraudām Jumpravas iezi.
Bet kad ielikām maršrutu Google maps, karte, protams, ceļu gar upīti nepiedāvāja, veda tikai pa lielajiem ceļiem. Kāds prātīgāks cilvēks būtu lejuplādējis speciālu bezceļu aplikāciju. Bet ne jau mēs! Mēs izlēmām, ka vienkārši mēģināsim turēties gar upīti un gan jau viss būs labi. Spoilera brīdinājums – tā gluži nebija.
Sākums bija daudzološs. Gājām, gājām. Redzējām dažas interesantas industriālā mantojuma ēkas ar krusta lodziņiem.
Pēc brītiņa attapāmies pie Līgatnes papīrfabrikas, kur priekšā ir žogs. Un uzrakts, ka ieeja esot tikai gida pavadībā.
Nu labi, iesim apkārt. Bet pa kuru pusi? Izvēles, izvēles. Tā kā plānotais apskates objekts pēc Google maps ir upes kreisajā pusē, nolēmām, ka nevis iesim pāri pār tiltiņu uz otru upes krastu, bet gan čāposim pa kreiso pusi gar fabriku, un mēģināsim atgriezties pie Līgatnes upītes tikko kā Līgatnes papīrfabrikas slēgtā teritorija būs beigusies.
No gaišās puses – šajā maršrutā mums izdevās redzēt vairākas interesantas, senas ēkas. Viskrāšņākā bija Līgatnes atjaunotā bērnudārza ēka. No ne tik gaišās puses – mēs pamanījāmies aiziet tik ļoti pa kreisi, ka pie upītes atgriezties vairs īsti nesanāca. Bija pārgājies pa pilsētu, kura kaut kādā brīdī pārvērtās mežā.
Nezinu vai mežā gar ceļa malu bija gājēju taciņa, kuru vienkārši slēpa sniegs, vai tiešām jāiet pa ceļu, kur brauc auto, bet mums tas nebija šķērslis. Kur ir gribēšana tur ir varēšana vai ne? Bijām apņēmušies atrast Jumpravas iezi.
Kur ir Līgatnes Jumpravas iezis?
Izrādās, Jumpravas iezis ir iezis, kas slēpjas.
Kad nocācām kartē norādītajā vietā atradām skatu platformu ar brīnišķīgu skatu uz Gauju.
Bet kur tad Jumpravas iezis?
Brīdi lauzījām galvas līdz sapratām – laikam esam uz ieža. Tāpēc arī to neredzam.
Mazā vilšanās, bet kam negadās? Vēl nedaudz pakavējāmies, pameklējām vai kaut kur nav kāda slepena taciņa, pa kuru varētu nokāpt lejā, lai Līgatnes Jumpravas iezi ieraudzītu. Neatradām. Vismaz ne tādas, kur ziemā varētu kāpt neriskējot lauzt kaklu.
Samierinājāmies ar to, ka mums bija iespēja pabaudīt skaisto skatu uz Gauju un devāmies atpakaļ.
Bet mērķis taču bija iet pārgājienā gar Līgatnes upīti vai ne? Nolēmām, ka vismaz atpakaļ iesim pa mežu gar upītes krastiem. Izskaitļojām, ka lieliska vieta, kur upītei varētu piekļūt ir skatu / piknika vieta netālu no Līgatnes pārceltuves. Domāts, darīts.
Tur atradām arī kārtīgi iemītu taciņu. Izskatījās daudzološi.
Pagrabalas kaut kur pie Līgatnes upītes
Sekojām taciņai un mūs sagaidīja pārsteigums – iezis ar pagrabalām. Es smējos, ka tā ir sāpju nauda, par Jumpravas iezi, kuru tā arī neredzējām. Kā šo iezi sauc – nezinu. Es neesmu pārāk orģināla, saucu to vienkārši par pagrabalām pie Līgatnes upītes. Jo klints atkal skaisti slejas upītes otrā pusē.
Alas mazliet atgādina hobitu mājiņas, vai ne? Dažās var arī ielūrēt. Nekā daudz gan iekšā nav. Bet skaists zemes stūrītis.
Turpinot par to kā (ne)iet pārgājienā. Nevarējām saprast, kur tālāk jāiet. Gribējām sekot upītei, bet, tā kā esmu tas cilvēks kurš visdrīzāk pamanītos apmaldīties arī ar karti, kompasu un gidu, nolēmām pakonsultēties ar kādu vecāku kundzi, kas gāja pa meža taciņu.
Kurp ved taciņa? Uz mežu.
Bet vai pa šo taciņu varēs iziet līdz Līgatnes centram? Kundze uz mums paskatījās un pateica savu verdiktu – JŪS neiziesiet. Ejiet atpakaļ uz lielo ceļu. Auč, neliels sities pa manu ego.
Gan jau tie bija zābaki, kas mūs nodeva.
Mēs gribējām paklausīt kundzei un iet pa lielo ceļu. Bet kamēr gājām, atradām vēl vienu (ne tik lielu ceļu). Saspītējāmies, un nolēmām iet pa to piedzīvojumos. Lai nebūtu jāiet atpakaļ pa to pašu maršrutu, pa kuru atnācām.
Gājām, gājām. Sniegā iemītā taciņa sāka palikt arvien mazāka un mazāka. Ne pārāk daudzološi.
Un tad pa ceļam satikām meiteni, kas veda pastaigā ļoti mīlīgu kaķi. Jā, kaķi!
Laikam jau izskatījāmies ļoti apmaldījušās, jo viņa pajautāja vai meklējam ceļu. Uzzinājām, ka šī taciņa pēc kādiem 800m beigsies, būs slēgtā zona. Tad esot vai nu jāgriežas atpakaļ, vai jāseko pēdiņām augšā pa kalnu, lai izietu uz lielā ceļa.
Labi ka kaķim bija sagribējies izlocīt kājas! Pašas nebūtu iedomājušās un kaut kur iemaldījušās. Tā arī darījām – uzmeklējām vietu, kur cilvēka pēdas pavadīja mazas kaķa pēdiņas un rāpāmies augšā pa nogāzi. Izlīdām kaut kur pie kempinga.
Kopsavilkumā – pārgājiens gar upīti nesanāca. Kas mūs iegāza? Vēlāk papētīju maršrutus rūpīgāk un sapratu, ka vajadzēja iet pa upītes labo pusi, tā lai upīte būtu no mums pa kreisi, nevis pa kreiso upes pusi.
Bet no otras puses – kam negadās! Vismaz bija piedzīvojums. Un pamatīga pastaiga kādu 13 – 15 km garumā.
Vai jau pako somu pārgājienam Līgatnē?
Bet arī ja neesi pārgājienu cilvēks, domāju, ka vari droši doties uz Līgatni, jo tādas Līgatnes apskates vietas kā pagrabalas būs interesanti redzēt arī tiem, kas nevēlas doties garās pastaigās un dodas izbarucienā tikai neparastu skatu medībās.
Kādas interesantas apskates vietas vēl ir Līgatnes tuvumā?
Atklāj Siguldas noslēpumus
Visi Vidzemes maršruti – atrodi savu īsto
