Iztēlojies, ka tu esi Francijā un klaiņo pa Lionas vecpilsētas ieliņām, kur katram stūrītim ir kāds sens stāsts, ko tev pastāstīt. Šeit gandrīz katrs skvērs slēpj vēsturiskas ēkas un grandiozas strūklakas, bet pāri visam slejas majestātiskā bazilika, kas no kalna virsotnes vēro pilsētu. Lai arī daudzi runā par Lionas izslavēto virtuvi, es vēlos tev atklāt kādu citu šīs Francijas pilsētas noslēpumu un pārvērst tās iepazīšanu par aizraujošu detektīvu spēli. Tāpēc šodien dosimies izpētīt Lionas slepenās ejas – traboules.
Gatavs izaicinājumam? Tad ķersimies klāt!
Atrašanās vieta: Liona, Francijā
Izmaksas: Bezmaksas, izņemot pusdienas
Ilgums: 1 diena
Kā nokļūt: Ar auto / sabiedrisko transportu līdz centram, pēc tam visi objekti ir sasniedzami ar kājām
Šis piedzīvijums ir daļa no Francijas ceļojuma maršruta
Detektīvu spēle: atrodi Lionas slepenās ejas
Noteikumi ir šādi: Lionas vecpilsētā ir aptuveni 400 slepenas ejas, sauktas par traboules. Gadsimtiem ilgi vietējie tās izmantojuši kā īsceļus, lai ātrāk un efektīvāk pārvietotos pa pilsētu. Mūsdienās mazāk nekā 100 no šīm ejām ir brīvi pieejamas apmeklētājiem – ja vien tu vari tās atrast.
Tāpēc tava misija ir uzmeklēt un izpētīt pēc iespējas vairāk Lionas slepeno eju. Lai izpildītu šo uzdevumu, tev jātur acis vaļā, lai nepalaistu garām pilsētas ielās paslēptās norādes. Un nekādas skatīšanās Lionas slepeno eju kartē! Jā, tādu ir iespējams atrast internetā, bet tad taču pazūd puse no jautrības.
Kartes vietā es došu tev mazu pavedienu – traboules slēpjas Vieux Lyon un Croix-Rousse rajonos.
Gandarījums, kas pārņem atrodot pirmo slepeno eju Lionā
Mūsu slepeno eju medības sākas kādā Lionas vecpilsētas ieliņā, un tavas acis šaudās no fasādes uz fasādi, meklējot pavedienus. Uz ēkām būtu jābūt paslēptām mazām zīmītēm, bet Lionā tās atpazīt nav nemaz tik viegli, jo šķiet, ka katra ēka šeit vēlas kļūt par brīvdabas mākslas galeriju. No viena stūra uz tevi nolūkojas mazs mākslas darbs ar Pacman figūru, bet no nākamā tev uzsmaida miniatūra Monas Lisas kopija.
Tā mēs klaiņojam ilgu laiku, pētot durvis un prātojot, vai aiz kādas no tām varētu slēpties slepena eja. Ar laiku sāk zust ticība saviem spēkiem. Vai mums vispār izdosies traboules atrast? 19. gadsimtā šīs ejas zīda ražotāji izmantoja, lai pārvietotu savu produkciju cauri pilsētai, bet vēlāk, Otrā pasaules kara laikā, pretošanās kustība izmantoja Lionas slepenās ejas, lai apmānītu vācu karaspēku un pārvietotos cauri pilsētai nepamanīti. Ja šīs ejas bija tik labi noslēptas, ka tās nepamanīja kareivji, kāda ir iespēja, ka tās atradīsim mēs?
Taču tad, kad šķiet, ka cerības ir zudušas, tu pamani mazu kvadrātiņu ar zilu lauvu un bultiņu. Tā ir norāde, kuru mēs meklējām!
Mēs dodamies cauri durvīm, uz kurām norāda bultiņa, un attopamies slepenā iekšpagalmā. Mazo laukumiņu no apkārtējo acīm sargā augstas sienas, un tajā izvietoti lieli puķu podi ar augiem, kas pārvērš šo vietu par slepenu dārzu.
Mums izdevās!
Lionas slepenās ejas ir tik dažādas!
Drīz vien atklājas, ka Lionas slepenās ejas ir ļoti dažādas. Dažas lepojas ar neparastiem arhitektūras elementiem, piemēram, sārtu tornīti, kura melnie logi uz tevi noraugās kā tukšas acis. Citas atgādina ikdienišķas ainiņas, bet tajā pašā laikā ir ļoti fotogēniskas.
Bet vēl citas ir krietni padzīvojušas, zem kājām nav grīdas seguma, un to sienas rotā grafiti. Tajās es sajutos nedaudz neomulīgi. Tomēr, lai kāda arī slepenā eja nebūtu, katra no tām sniedz unikālu pienesumu pilsētas labirintam.
Lepnums un sajūsma par katru atrasto slepeno eju uzlādē, un mēs dodamies tālāk, meklēt nākamo zilo lauviņu. Tagad šķiet, ka tās redzamas uz katra stūra. Reizēm blakus ir pat divas zīmītes, kas katra norāda savu virzienu un liek tev izdarīt izvēli.
Bet, lai detektīvu spēle Lionas ielās nepaliktu pārāk vienkārša, uz ēkām atrodamas arī citas zīmītes, kas jauc galvu – mazas actiņas. Godīgi sakot, man nav ne jausmas, uz ko tās norāda. Varbūt tās ved uz slepeno eju, kuru var apskatīt, bet kas ir slēgta apmeklētājiem? Tas ir tikai minējums no manas puses.
Pēc vairāku iekšpagalmu un tuneļu izpētes varētu likties, ka visas traboules ir slepeni gaiteņi, bet nē – izrādās, ka traboules var būt arī trepes! Piemēram, Cour des Voraces – 6 stāvu trepes, kas vairāk atgādina modernās mākslas darbu nekā 1840. gada arhitektūras elementu. Nav brīnums, ka tās pievilina fotogrāfiju entuziastus gluži kā sirēna.
Es domāju, ka mierīgi varētu pavadīt visu dienu, meklējot Lionas slepenās ejas, bet tā kā pilsētā esam tikai vienu dienu, domāju, ka ir pienācis laiks no slepenajām ejām atvadīties un doties uz nākamo apskates vietu Lionā.
Pavisam netālu mūs gaida viens no Lionas iespaidīgākajiem laukumiem.
Lionas Terreaux laukuma zvaigzne: Bartholdi strūklaka
Grandiozu ēku ielenkumā, Lionas Terreaux laukuma sirdī, slejas strūklaka, kas izstaro spēku. Četri mežonīgi zirgi, zem kuru pakaviem šļakstās ūdens, rauj karieti uz priekšu, kamēr sieviete, kas sēž karietē, ne aci nepamirkšķinot, savalda iemauktus ar nesatricināmu pārliecību.
Taču tas, kas padara šo statuju vēl fascinējošāku, ir tās vēsture. Izrādās, ka to veidojis tas pats tēlnieks, kurš ir arī Brīvības statujas ASV autors – Frédéric Auguste Bartholdi. Un sākotnēji statuja tika veidota Bordo, nevis Lionai, taču, kad tā Bordo izrādījās pārāk dārga, to iegādājās Liona.
Nepalaid garām Lionas lielizmēra sienu gleznojumus
Klaiņojot pa Lionas ieliņām – turi acis vaļā. Šeit tu atradīsi ne tikai mazos, amizantos mākslas darbus, kas rotā namu stūrus, bet arī iespaidīgus lielizmēra murāļus, kas liks tev divreiz padomāt vai tu skaties uz īstu cilvēku, vai uz ilustrāciju. Piemēram, ja Tu tagad paskatīsies augšup, tu ieraudzīsi graciozu melno pantēru, kas staigā gar uzgleznotiem, viltus logiem.
Pusdienas Lionā: šoreiz krepes
Kaut arī Liona nav plāno pankūku, jeb krepju dzimtene (tās nāk no Britānijas), krepes ir nozīmīga Francijas virtuves sastāvdaļa. Francijā esot pat svētku diena – La Chandeleur, kura grozās ap reliģiozām tradīcijām un krepju ēšanu. Tāpēc mēs nevaram atstāt Franciju krepes nepagaršojuši.
Bet tā kā ir pusdienas laiks, ar saldu, nutellā vai cukurā un citronu sulā slīkstošu desertu varētu būt par īsu. Labi ka ir arī sāļā, griķu krepju versija Crêpes de sarrasin (sauktas arī par Galettes). Šīs plānās pankūkas parasti pasniedz ar ceptu olu un bekonu vai citām sāļām piedevām, un jāsaka ka tās ir tik pat garšīgas kā krepes. Mēs atradām vietu, kur pusdienu piedāvājumā bija komplekts – saldā un sāļā krepe.
Bazilika, kas vēro Lionu no kalna gala: Fourviere Dievmātes bazilika
Lai nokļūtu līdz bazilikai jāpievar kalns
Tā ir vērojusi mūs visu šo laiku!
Lai arī kur Lionā mēs atrastos, šķiet, ka ar acs kaktiņu vienmēr var pamanīt, kā Fourvière Dievmātes katedrāle sēž kalna galā un sargā pilsētu. Domāju, ka ir pienācis laiks dievnamu apmeklēt.
Bet, lai līdz bazilikai tiktu, vispirms ir jāuzkāpj kalnā. Un kāds gan tas ir kāpiens! Mēs kāpjam, un kāpjam, un kāpjam. Mēs kāpjam, un kāpjam, un kāpjam. Es esmu diezgan sportiska, bet arī es pēc kāda laika esmu tik aizelsusies, ka sāku nožēlot savas dzīves izvēles.
Tomēr galā mūs gaida balva, tāpēc jādodas tālāk.
Pa ceļam sanāk paviesoties arī pie “Lionas Eifeļa torņa”. Es nevēlos nevienu aizvainot, bet man jābūt godīgai – es nesaprotu, kāpēc šo torni mēdz dēvēt par tūristu apskates objektu Lionā. Tas ir televīzijas tornis ar šķīvīšiem, kas paslēpts aiz dzeloņdrāšu sienas un, manuprāt, līdzība ar Eifeli ir tikko jaušama.
Bet no šejienes līdz bazilikai ir palicis pavisam mazs gabaliņš.
Lionas Fourvière Dievmātes bazilikas eksterjera apbrīnojamās detaļas
Kad beidzot nonākam pie bazilikas, man aizraujas elpa. Taču tam nav nekādas saistības ar nogurdinošo kāpienu. Detaļas, kas rotā Fourvière Dievmātes katedrāli, ir tik skaistas!
Dievnama gaišo fasādi klāj daudzi smalki akmens mežģīņu līmeņi, sarežģīti ciļņi un detalizētas skulptūras. Šajos akmens rakstos paslēpti eņģeļi, spārnotas lauvas, zvaigznes un citi reliģiski motīvi. Pat bazilikas torņos iekodēta nozīme – tie simbolizē drosmi, taisnīgumu, apdomību un mērenību. Fascinējoši!
Un, it kā ar bazilikas skaistumu vien nepietiktu, arī Lionas panorāma, kas paveras, stāvot pie dievnama, ir satriecoša. Pilsēta kalna pakājē atgādina terakotas jumtu jūru, kuras vienmērīgo ritmu uzdrošinās pārraut tikai dažas augstceltnes, kas šķiet šeit iemaldījušās netīši. Bet tagad dosimies iekšā.
Ko atradīsi Lionas Fourviere Dievmātes bazilikas iekšpusē?
Izrādās, ka šajā bazilikā slēpjas veselas divas baznīcas – zem galvenās baznīcas atrodas kripta, kas veltīta Jaunavas Marijas vīram Jāzepam.
Ja tev šķita, ka dievnama fasādes detaļas ir apbrīnojami skaistas, Dievmātes bazilikas iekšpuse tās pārspēj. Šeit katra colla ir klāta ar greznām dekorācijām – no mozaīkām klātās grīdas līdz skulptūrām uz kolonnām un zeltītajiem griestu gleznojumiem. Šī vieta ir grandiozs, elpu aizraujošs mākslas un dievbijības meistardarbs.
Savukārt kripta ir salīdzinoši pieticīgāka. Tā ir tumšāka, atmosfēra šķiet smagnējāka, un tās dekorācijas ir vienkāršākas. Tomēr izrādās, ka tas ir plānots apzināti. Arī šai dievnama daļai ir savs stāsts – svētceļniekiem tā simbolizē ceļu caur Jāzepu uz Dievmātes Marijas gaismu.
Fourviere Dievmātes bazilikas apskate noteikti bija tā kērta, bet ja jau esam šajā kalnā uzkāpuši, būtu tikai loģiski piestāt pie vēl viena Lionas apskates objekta tepat blakus.
Vai zināji, ka Lionā ir amfiteātri?
Kad runa ir par romiešu amfiteātriem, es uzreiz iedomājos Romu un Itāliju. Tāpēc fakts, ka viens no Lionas apskates objektiem ir amfiteātris, mani patiesi pārsteidza – līdz uzzināju, ka manas vēstures zināšanas ir visai ierobežotas. Izrādās, ka Liona reiz bijusi nozīmīga pilsēta Senajā Romas impērijā – Lugdunum.
Lielākais no diviem amfiteātriem, ko vari apskatīt Lionā, ir Grand Théâtre, kurā tika spēlētas traģēdijas un komēdijas, bet mazākais – Odeons. Tas tika izmantots mūzikas un dzejas priekšnesumiem.
Savos ziedu laikos, ap 120. gadu, šajos teātros varēja satilpt pat 10 700 skatītāju. Mūsdienās tu vari izstaigāt akmens tribīnes un uzkāpt uz pusloka skatuves, lai iztēlotos, kāda šī vieta bija senatnē.
Ar šo īso pieturu mūsu 1 dienas ceļojums Lionā ir noslēdzies. Ceru, ka izbaudīji šo mazo, virtuālo ekskursiju.
Un kādas ir tavas domas?
Lionas slepeno tuneļu medības bija īsts piedzīvojums! Es labprāt atgrieztos, lai uzmeklētu tās ejas, kuras šoreiz neatradu. Un bazilikas arhitektūra ir iespiedusies atmiņā ar savu detalizēto fasādi. Tāpēc domāju, ka, ja veltīsi dienu Lionas iepazīšanai, tevi sagaida interesants piedzīvojums.
Apskati pilno Francijas Alpu ceļojuma maršrutu